Kādā veidā konkrēti Latvija varēs iesaistīties kolektīvās drošības stiprināšanā?
Mūsu pirmā prioritāte – un, es domāju, tā šobrīd ir prioritāte ļoti daudziem, par to daudz tika runāts pagājušajā nedēļā NATO ministru tikšanās reizē – ir robežšķērsošanas procedūru vienkāršošana un standartizēšana. Vienkāršoti izsakoties – tāda kā militārā šengena. Tam šajos gados pēc aukstā kara nebija pievērsta pienācīga uzmanība, bet šobrīd saprotam, ka tas ir kritiski svarīgi, turklāt ne tikai militāras, bet arī civilas krīzes gadījumā – lai varētu ātri saņemt palīdzību. Tas skar lidostas, ostas, dzelzceļu, autoceļus. Ceram, ka līdzekļi šīm vajadzībām tiks piešķirti ES fondos. Ir izveidots ES Aizsardzības fonds, kurā jau šobrīd pieejami līdzekļi. Tuvākajos gados pētniecībai būs atvēlēts gandrīz 100 miljonu, tāpat spēju attīstībai līdz 2020. gadam, kad sāksies jaunais finansējuma periods, ir gandrīz 500 miljonu.
Vai sadarbības ietvaros paredzēta arī ES ārējo robežu stiprināšana?
Par to runā, protams, arī tam varētu būt atvēlēti fondu līdzekļi, bet šī tēma vairāk iederas iekšlietu ministru tikšanās reizēs, kas šobrīd daudzās valstīs atbildīgi par ārējās robežas apsargāšanu. Mēs zinām, ka jau šobrīd ES fondu līdzekļi tiek izmantoti mūsu robežas stiprināšanai. Bet iespējams, ka nākotnē arī Aizsardzības fonds varētu būt kā resursu avots, lai stiprinātu robežu.
Visu interviju ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16. novembra, numurā!
Ass
Jansons
oskars