Nākamā gada budžets pieņemts. Vieni teic, ka finansējuma pieaugums izglītības jomai ir būtisks, citi – ka nav pietiekami. Sausie cipari rāda, ka 2023. gadā pieaugums bijis 180 miljoni eiro, bet laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam plānots tālāks pieaugums 125 miljonu eiro apmērā ik gadu. Kāds ir jūsu vērtējums šajā kontekstā?
Jāmāk kādā brīdī pateikt, ka tā sajūta sāk parādīties laba, jo visu laiku bērt sev pelnus uz galvas arī nav liela māka. Taču budžeta kontekstā vēlos teikt: tā labā sajūta rodas no tā, ka – īpaši atskatoties pagātnē – politika ir pagriezusies skolotāju virzienā.
Politika vai politiķi?
Politiku veido politiķi. Daudz esam runājuši, ka izglītībai ir būtiska nozīme, ka tās kvalitāti ietekmē skolotājs, bet tādas reālas rīcības, ka bez streiku un citu protestu pieredzēšanas papildus liktu klāt finansējumu, nav bijis. Manuprāt, ja uz izglītību raugāmies kā tiešām vērtību un valsts attīstībai svarīgu faktoru, apzinoties, ka mums nav derīgo izrakteņu un tamlīdzīgu resursu, mums ļoti būtiski jāpievēršas tam, kā audzinām savus bērnus – par ko viņus audzinām un kādu attīstību mēs savai valstij redzam.
Tieši šobrīd pagājis gads, kopš esmu sākusi darbu izglītības ministra amatā. Ja vērtējam, kas ir iemesli, kādēļ krītam
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00