Viņa skaidroja, ka kopš pagājušā gada, kad sabiedrisko mediju apvienošanas procesu apstādināja iepriekšējo reizi, ir izdarīts viss, lai uzklausītu un ņemtu vērā Latvijas Radio darbinieku satraukumu un bažas, tajā skaitā ir nodrošināts finansējuma palielinājums uz trim gadiem.
Uz norādi, ka sagatavotajā plānā sabiedrisko mediju finansēšanai tomēr iecerēts novirzīt 0,12%, nevis 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas bija prasīts iepriekš, kultūras ministre atbildēja, ka Latvijas budžeta plānošanā īsti nav korekti piesaistīt kādai nozarei noteiktu procentu no IKP.
"Arī pēc Satversmes tiesas sprieduma [tā] īsti nevar. Mēs esam ierakstījuši to arī savā valdības rīcības plānā, ka turpinām pie tā strādāt. Bažas dzirdam, uzklausām, ņemam vērā un meklējam adekvātus risinājumus, bet šāda veida procenta ierakstīšana nav tas, kas mums ir iespējams pēc visiem mūsu pārējiem likumiem, kas ir spēkā," skaidroja kultūras ministre.
Kā ziņots, Logina šodien Kultūras ministrijā (KM) tiksies ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja KM.
Tikšanās laikā plānots pārrunāt jautājumus par sabiedrisko mediju apvienošanas gaitu, šī gada prioritātēm, kā arī Latvijas Radio arodbiedrības valdes aicinājumu atlikt sabiedrisko mediju apvienošanu.
Logina pauž pārliecību, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir nepieciešamība. Lai gan jebkuru reformu veikšana vienmēr var būt izaicinoša, SELP jāspēj vadīt apvienošanās procesu un komunicēt to ar mediju darbiniekiem, vienlaikus ieklausoties arī viņu viedoklī.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio - apvienošanu no 2025.gada.
Pirms tam Latvijas Radio arodbiedrības valde atklātā vēstulē aicināja politiķus atlikt likumprojektu par sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - apvienošanu.
Radio arodbiedrība uzskata, ka pašreizējais apvienošanas process nenodrošina SEPLP iepriekš definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Arodbiedrība pārmet SEPLP iespējamu Latvijas Radio saturiskās un redakcionālās daudzveidības un medija identitātes nivelēšanu, kā arī to, ka mediju uzraugam neesot nedz plāna prognozējamam sabiedriskā medija finansējumam, nedz tam, kā varētu realizēties ideja par vienu apvienotā medija ēku.
Vēstules autori uzsver, ka SEPLP izstrādātajā koncepcijā paredzētais mērķis par finansējumu sabiedriskajam medijam 0,16% no IKP nav sasniegts, tāpat arī neesot izstrādāts "mehānisms, kas nodrošinātu neatkarīgu un prognozējamu finansējuma modeli". Arodbiedrībai un darbiniekiem trūkstot skaidrības par to, kā apvienošanās varētu ietekmēt viņu atalgojuma lielumu un attiecību pret padarīto darbu.