Nostiprinoties godīgai konkurencei, ēnu ekonomika saruks. Saruna ar Ralfu Nemiro

Jums un arī politiskajam spēkam, ko pārstāvat – KPV LV –, šī ir pirmā valdība. Kādas ir jūsu prioritātes, strādājot ekonomikas ministra amatā?

Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā ir enerģētika, būvniecība, kā arī uzņēmējdarbība un tās veicināšana, vēlos īpaši pievērsties šīm jomām. Ir svarīgi sekmēt to, ka uzņēmējs var valstij nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, kas tiek iemaksāta valsts budžetā nodokļu veidā, un līdz ar to valsts budžetā ir vairāk naudas visiem nepieciešamajiem tēriņiem. Te arī jāuzsver, ka nopelnīt vairāk naudas Latvijas apstākļos iespējams tikai un vienīgi ar eksportu, tādēļ tieši eksports ir prioritāte numurs viens, turklāt jākoncentrējas uz augstas pievienotās vērtības eksportu, nevis uz zemas pievienotās vērtības eksportu iespaidīgos apjomos. Te jāpiemin tāda eksporta prece kā apaļkoks, kas līdz šim veidoja lielu daļu Latvijas eksporta. Runājot ar kokrūpniecības nozares pārstāvjiem, atklājās, ka mēs jau sākam par daudz eksportēt savu zaļo zeltu – kokmateriālus – un šai nozarei jau sāk pietrūkt resursu. Tas nav mūsu mērķis, uz ko mēs gribētu tiekties. Prioritāte numur divi ir produktivitāte. Redzam, ka uzņēmumi sāk uzrādīt lielāku apgrozījumu, bet produktivitāte netiek līdzi un vairs nav iespējama tik liela peļņa, lai varētu samaksāt nodokļus un citus obligātos maksājumus. Prioritāte numur trīs ir inovācijas. Patlaban daudzviet vērojama dažādu tehnoloģiju ieviešana. Turklāt mūsdienās mazi uzņēmumi var pēkšņi izaugt par lieliem milžiem, jo, teiksim, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā uzņēmumiem ģeogrāfisku robežu nav. 

Enerģētika gadiem bijusi saistīta ar dažādiem politiskajiem konfliktiem. Kāds ir jūsu izvēlētais virziens?
     
Latvijai būtiska ir enerģētiskās neatkarības stiprināšana un atjaunojamo energoresursu efektīvāka izmantošana. Eiropas Savienības (ES) kopējā politika ir vērsta uz mērķi – dalībvalstīm kļūt pēc iespējas mazāk atkarīgām no Krievijas dabasgāzes. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un atjaunojamo energoresursu jomā izmantojamo tehnoloģiju efektivitāte pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pieaugusi. Turklāt Latvijā jādomā par vides aizsardzību, lai mēs nākamajām paaudzēm atstātu tīru, nevis sagandētu vidi. Vēja enerģijas un saules enerģijas ražošana noteikti ir attīstāms virziens. Kas attiecas uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK), esam konstatējuši milzīgu pārkompensēšanu, taču, ja paskatāmies rēķinos, tad redzam, ka OIK veido tikai 15%, turklāt būtiska daļa rēķinā ir sadales tarifs. Mēs noteikti gribam, lai elektrības rēķini samazinātos, un esam uzdevuši Latvenergo, Sadales tīklam un Augstsprieguma tīklam nākt ar priekšlikumiem. Sadales tarifu ir iespējams optimizēt un samazināt.  

Kā vērtējat situāciju būvniecībā?

Būvniecībā ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālo algu, kas stāsies spēkā novembrī, un tas ir būtisks solis nozares sakārtošanas virzienā. Turklāt arī vairāku citu nozaru pārstāvji apsver ģenerālvienošanās sagatavošanu. Tas liecina par to, ka valsts sektora pārstāvji un uzņēmēji ir gatavi panākt viens otram pretī.