Runājot par jebkuru ekonomikas jomu un tās rezultātiem, šobrīd neizbēgams jautājums ir – kā situāciju nozarē ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Kā patlaban jūtas apdrošināšanas nozare?
Kopumā apdrošināšanas nozare, ja salīdzinām to ar citām, varētu teikt, šim periodam ir izgājusi cauri diezgan sausām kājām, jo apdrošināšanai ir tas bonuss, ka apdrošinātāji sadarbojas ar visām citām nozarēm, līdz ar to mēs neesam ļoti atkarīgi tikai no dažām. Ja mēs strādātu ar divām trim nozarēm, tad apdrošinātāji noteikti saskartos ar problēmām, jo šobrīd redzam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuri pagājušajā gadā ja ne apstājās, tad sabremzējās ļoti būtiski.
Runājot par nozari kopumā, 2020. gadā kritums saņemto apdrošināšanas prēmiju apjomos bija tikai mīnus 1%, kas ir salīdzinoši ļoti labs rezultāts. Te gan jāņem vērā tas, ka apdrošināšanā tā aste jeb efekts nāk ar nobīdi. Tas ir nedaudz specifisks mehānisms – prēmijas tiek parakstītas, bet iemaksas tiek veiktas ilgākā periodā, līdz ar to kādu faktoru ietekmes efektu apdrošinātāji sajūt ar aptuveni pusgada nobīdi. Ja skatāmies statistiski – tad, kā teicu, prēmijās tas ir mīnus 1%, savukārt, analizējot detalizētāk, protams, redzam, ka, piemēram, ceļojumu apdrošināšanā kritums ir uz pusi.
Tikai?
Skatoties statistikas datus, redzam, ka ceļojumu apdrošināšanā kritums pērn bijis 42,8% salīdzinot ar 2019. gadu. Iespējams, tas vēl ir minētās nobīdes efekts, tāpēc pieļauju, ka galīgais kritums varētu būt ap 50%, jo ceļojumu apdrošināšanas pieprasījums ir krities ap 80%. Šobrīd notiek atsevišķi korporatīvie, darījumu braucieni, bet, piemēram, atpūtas ceļojumi ir samazinājušies par kādiem 90% – tās ir manas aplēses, vērojot situāciju tūrismā.
Tajā pašā laikā veselības apdrošināšanā ir neliels pieaugums. Veselības apdrošināšanas joma pērn vispār braukāja pa tādiem kā amerikāņu kalniņiem. Pērn pavasarī, kad bija pirmais Covid-19 vilnis, būtībā atlīdzību izmaksu ziņā veselības apdrošināšanas sektorā tika ļoti spēcīgi ietaupīts, jo tobrīd dažādas medicīnas iestādes lielā vairumā bija faktiski slēgtas. Līdz ar to apdrošinātāji, ja tā var teikt, tajos mēnešos ietaupīja uz izmaksu rēķina, savukārt vasaras beigās un rudenī, kad medicīnas iestādes strādāja pilnā apjomā, attiecīgi viss tas ar uzviju nāca atpakaļ, respektīvi, pavasarī (veselības apdrošināšanas izmaksu) kritums, rudenī liels pieaugums.
Arī dzīvības apdrošināšanas jomā pērn apdrošināšanas prēmiju ziņā bija salīdzinoši liels pieaugums – nedaudz virs astoņiem procentiem, bet, ja skatāmies dziļāk, no kā šis pieaugums radies, būtībā secinājums ir viens – pieaugums radies uz tāda produkta rēķina, ko sauc par mūža pensiju, – tas nozīmē, ka, cilvēkam aizejot pensijā, viņš savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu var ielikt pie sava dzīvības apdrošinātāja, un šo produktu sauc mūža pensija. Un jāatzīst, tas būtībā dzīvības apdrošinātājiem bija vienīgais pērn augošais apdrošināšanas veids. Pārējie visi, tostarp gan dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, gan bez uzkrājuma, bija ar kritumu.
Cilvēki pērn taupīja naudu un samazināja mazāk aktuālus tēriņus?
Manuprāt, te ir vairāki aspekti. Ja skatāmies jau atkal veselības apdrošināšanu, no vienas puses, fiziskās personas veselības apdrošināšanu ļoti pozitīvi novērtē sevišķi pandēmijas laikā un labprāt izmantotu. Un arī gribētu, lai viņu darba devējs veselības apdrošināšanu iegādājas, jo nav jau noslēpums, ka teju 99% no veselības apdrošināšanas tirgus ir juridisko personu pirkumi, kad uzņēmums iegādājas veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Respektīvi, darbinieki šo apdrošināšanu gribētu, bet viena salīdzinoši liela daļa juridisko personu šajā laikā mēģina ietaupīt. Ja paskatāmies uz, piemēram, restorāniem vai viesnīcām, skaidrs, ka tiem šobrīd jātaupa uz visu, ko vien var. Savukārt trešais lielais spēlētājs šajā jomā ir medicīnas pakalpojumu sektors, kur mediķiem ir jāmaksā vairāk, lai viņus noturētu darbā, un attiecīgi sanāk, ka apdrošinātājs ir starp trim dzirnakmeņiem – juridiskām personām, ārstiem un klientiem.
Dzīvības apdrošināšanā ir līdzīga situācija – te gan jāskatās smalkāk. Tajā dzīvības apdrošināšanas jomā, ko pērk fiziskās personas, krituma nav, ir pat neliels pieaugums. Savukārt dzīvības apdrošināšanas sektorā, kuru pērk juridiskās personas, ir kritums, jo, visticamāk, uzņēmumi šobrīd to nevar atļauties. Vienlaikus jāpiebilst – Latvijā dzīvības apdrošināšanai vēl ir liels pieauguma potenciāls, Latvijā šī joma aizņem ap 25% no kopējā tirgus, kamēr citās Eiropas valstīs dzīvības apdrošināšana ir puse, bet dažās valstīs pat līdz 70% no kopējā tirgus.
Turpinot par juridiskajām personām – kā aizvadītajā gadā bijis ar apdrošināšanas pirkšanu, gan arī apdrošināšanas gadījumu iestāšanos un attiecīgi apdrošināšanas naudas izmaksām? Vai uzņēmumi Latvijā daudz apdrošina biznesa riskus?
Ja skatāmies uz tādiem apdrošināšanas veidiem, kas šādā epidēmijas situācijā (uzņēmumiem) varbūt varētu līdzēt, to sauc par biznesa pārtraukuma apdrošināšanu. Latvijā strādājošo apdrošinātāju portfelī šā apdrošināšanas veida īpatsvars nav liels, jo šis veids nav tas populārākais Latvijā. Parasti to iegādājas nopietni vidēji un lieli uzņēmumi, visbiežāk ražotāji, lai nodrošinātos gadījumam, ja kādu iemeslu dēļ apstājas ražošanas iekārtas. Un pārsvarā šī apdrošināšana tiek pirkta nevis pret kaut kādām iespējamām pandēmijām vai ūdens nelaimēm, piemēram, ūdensvada plīsumu, bet gan nodrošinoties pret iespējama ugunsgrēka gadījumu. Un, tā kā 99% Latvijā pirkto biznesa pārtraukuma apdrošināšanas polišu ir tieši ugunsgrēka gadījumam, domāju, ka uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi gadījumi, kad apdrošinātājiem pērn un šogad ir jākompensē biznesa pārtraukuma fakts pandēmijas radīto seku dēļ.
Cita lieta, ka šī epidēmijas izraisītā krīze noteikti atstās paliekošas sekas attiecībā uz apdrošinātāju biznesa modeli un apdrošinājuma segumiem. Kādreiz reti kurš ceļotājs iedomājās, ka viņam vajag apdrošināšanas segumu, kas būtu spēkā pandēmijas laikā, bet tagad attiecīgi tas tiek prasīts. Tāpat arī sāk veidoties interese no biznesa klientiem biznesa pārtrauktības apdrošināšanā iekļaut arī pandēmijas radītās ietekmes sekas. Cita lieta – kad viņi ierauga, cik šis segums maksā, visticamāk, lielākā daļa atsakās no šādas vēlmes. Šajā laikā visi ir sabijušies no pandēmijas, līdz ar to arī pārapdrošināšanas tirgū, no kura ir atkarīgi apdrošinātāji, izmaksas pandēmijas risku apdrošināšanas gadījumam ir diezgan augstas.
Ir mainījušās arī apdrošināšanas seguma nianses, piemēram, saistībā ar attālināto strādāšanu jeb darbu no mājām, pašreiz uzņēmumiem nepieciešams apdrošināšanu biroja tehnikai noteikt darbinieka mājās, nevis birojā kā agrāk.
Kādas prognozes par šo gadu? Kas varētu attīstīties, kādi jaunumi mūs varētu sagaidīt – gan produktu, gan nosacījumu ziņā?
Skatoties globāli – tā zīlēšana ir pamatīgos kafijas biezumos par to, kāda tā bilde izskatīsies. Protams, daudz ko ietekmēs vakcinācijas procesa sekmes un citi faktori. Turklāt apdrošinātāji ir diezgan atkarīgi arī no ierobežojumiem vai to atvieglojumiem, jo uzreiz, piemēram, satiksme vai nu samazinās, vai pieaug. Ja skolas ir slēgtas, satiksme samazinās, ja tās atver, satiksme un diemžēl attiecīgi arī satiksmes negadījumu skaits pieaug.
Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu pieaugt par 2,8%. Attiecīgi teikšu – ja Latvijas apdrošināšanas tirgus pieaugums arī būs ap 2–3%, domāju, tas būs samērā labs rādītājs. Tam iemesls jau atkal ir tas, ka apdrošināšanas tirgū konkrētu faktoru ietekmi izjūt ar laika nobīdi, un otrs ir tas, ko mēs redzējām pērn, – ka ir divas nozares, kas veido apmēram pusi no apdrošināšanas tirgus un saistītas ar automašīnu sektoru, – OCTA un KASKO. Šie divi apdrošināšanas veidi ir pirmie, kas, ja tā var izteikties, eksponējas konkurencē, kur tāpēc tirgus kritumus vai pieaugumus sajūt visātrāk. Un, ja skatāmies uz šiem sektoriem, OCTA tirgus pērn nokrita par aptuveni 15%, vienkāršāk sakot – OCTA cenas ir kritušās par 15%. KASKO kritums gan bija mazāks. Būtībā šā gada apdrošināšanas tirgus kopīgā izaugsme būs atkarīga no Latvijas ekonomikas kopējās situācijas, no tā, cik ātri mēs atsāksim daudzmaz normālu ikdienu, tostarp pārvietošanos, un cik ātri OCTA un KASKO sektorā atsāksies polišu skaita un cenu pieaugums. Protams, nozares rezultātus ietekmēs arī veselības apdrošināšanas sektors – vai klientiem būs pilnā apjomā pieejami veselības aprūpes speciālistu pakalpojumi un vai klienti spēs samaksāt par šo apdrošināšanas veidu.
Tajā pašā laikā pilnīgi noteikti varam rēķināties, ka nozarē turpināsies ļoti spēcīga digitalizācija. Starp citu, apdrošinātāji pašreizējai krīzei un dažādiem ierobežojumiem tehnoloģiski bija ļoti labi sagatavoti, jo līdz ar ierobežojumu noteikšanu mūsu pakalpojumu tirgus teju pilnībā pārgāja uz interneta vidi. Protams, ir joprojām neliela daļa klientu, kuriem tomēr nepieciešama klātienes tikšanās ar apdrošinātāju pārstāvi, jo viņi neizmanto modernās tehnoloģijas, tomēr tā ir salīdzinoši neliela klientu daļa.
Vēl viena tendence, kas noteikti attīstīsies, – tā kā ļoti daudzi uzņēmēji, jauno apstākļu spiesti, virkni savu procesu ir pārcēluši uz virtuālo vidi, uzņēmumiem pieaug arī kiberriski, un attiecīgi apdrošināšanas segumos aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu sāks prasīt arī kiberrisku apdrošināšanu, kas arī nav viegls pasākums. Turklāt Latvijas apdrošinātāji kiberrisku apdrošināšanas sektoru vēl tik labi nemaz nepārzina, tas savukārt nozīmē, ka nozarei būs pamatīgi jāmācās, lai šo pakalpojumu spētu nodrošināt atbilstoši klientu vēlmēm.
Un vēl ir būtisks jautājums – ko apdrošinātāji iesāks ar savām telpām, jo, piemēram, savulaik tikušas iegādātas telpas, kurās darba vietas bija 100 cilvēkiem, bet tagad tajās reāli ikdienā atrodas tikai desmit vai pieci cilvēki, bet visi pārējie strādā attālināti no mājām.
Šī nianse ir aktuāla, šķiet, teju visiem uzņēmumiem. Vai šis faktors varētu ietekmēt kādas izmaiņas nekustamā īpašuma apdrošināšanas sektorā?
Pieļauju, ka īpašuma apdrošināšanā juridiskām personām, īpaši, kas attiecas uz biroju mājām, tiešām varētu pamainīties kādas nianses apdrošināšanas segumu ziņā, jo diezgan ticami, ka tuvākajā nākotnē biroju ēkas būs daudz mazāk apdzīvotas, vairs nebūs nepieciešami plaši biroji. Kā tieši un kas šajā sektorā varētu mainīties, to šobrīd ir grūti prognozēt.
Attiecībā uz ražošanas ēku un privātpersonu īpašumu, visticamāk, nekādu būtisku izmaiņu nebūs.
Starp citu, gan pērn pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī šogad daļa pilsētnieku pilnībā vai daļēji pārceļas uz lauku īpašumiem. Būtībā runa ir par to, ka šobrīd manāma tendence cilvēkiem – ja ir tāda iespēja – pārcelties uz reģioniem. Vai līdz ar to nevarētu palielināties interese par īpašumu apdrošināšanu reģionos?
Jau pašlaik šāda tendence ir, un ir apdrošinātāji, kuri šo darbu šajā virzienā arī aktīvi attīsta. Cilvēku aktivitāte laukos ir lielāka – kā viņi saka: rīdzinieki dzīvo laukos. Vēl esam pamanījuši arī niansi, ka ir samazinājies zādzību skaits šādos īpašumos, kas acīmredzot nozīmē to, ka arī zaglis apzinās, ka cilvēks tajā pašā vasaras mājā dzīvo tagad arī ziemā, un nemēģina tur iekļūt.
Vai tas nozīmē, ka līdz ar to ir krities arī riska līmenis un varēs dabūt lētāku apdrošināšanas polisi?
Nevarēšu jums tagad pateikt, vai tāpēc apdrošināšana šādiem īpašumiem būtu kļuvusi lētāka. Varbūt nākotnē tā būs – to skatīsimies. Teorētiski skatoties – tas, ka cilvēks konkrētajā īpašumā pastāvīgi dzīvo, apdrošinātājam ir laba ziņa, un par šādu apdzīvotu īpašumu arī apdrošinātājs jūtas drošāks. Un klasiski apdzīvota īpašuma apdrošināšana maksā lētāk nekā daļēji apdzīvota. No tāda viedokļa raugoties, kaut kāds spiediens uz apdrošināšanas maksu šajā sektorā varētu būt, ar ko tas rezultēsies – to redzēsim.
Kā izskatās attiecībā uz nozares spēlētāju sastāvu – šogad varētu notikt kādas pārmaiņas apdrošinātāju skaita ziņā, ienākt kāds jauns, kāds aiziet?
Ja skatāmies ilgākā laika periodā – pēdējo gadu laikā mūsu nozares spēlētāju skaits ir gājis mazumā, īpaši riska apdrošināšanas sektorā. Piemēram, viena liela apdrošināšanas grupa, kurai Latvijā iepriekš piederēja četri atsevišķi uzņēmumi – divi dzīvības apdrošināšanā un divi risku apdrošināšanā –, īstenoja savu uzņēmumu konsolidācijas procesu, tos apvienojot. Tagad ir izveidotas divas apdrošināšanas sabiedrības – viena dzīvības un otra risku apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai.
Latvijas tirgū ir tikai nosacīti pusotrs vietējā kapitāla apdrošināšanas uzņēmums, un šeit strādājošie apdrošinātāji pārsvarā ir Baltijas līmeņa ārvalstu kapitāla spēlētāji, tas automātiski nozīmē – ja notiks kādas lielākas ''tektoniskas pārbīdes'' Eiropas līmenī, šīs iespējamās izmaiņas izjutīs arī visu triju Baltijas valstu apdrošināšanas tirgi. Attiecībā uz kāda jauna spēlētāja ienākšanu tirgū pagaidām nekādu pazīmju nav, bet, ņemot vērā to, ka mēs tehniski esam viena no advancētākajām valstīm Eiropā, mani neizbrīnītu, ja kādā brīdī kāds nišas spēlētājs, kurš fiziski atrodas, piemēram, Beļģijā, atvērtu Latvijā virtuālo filiāli un sāktu strādāt mūsu tirgū – viņu nekas netraucē to darīt. Bet šajā brīdī tirgus tomēr nekādas indikācijas neizrāda – ne par jaunu spēlētāju ienākšanu, ne esošo tirgus dalībnieku pirkšanas un pārdošanas darījumiem.