Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pievilināt tauriņu

"Klau, kas tas ir? Vai tā ir milzīga kode?" pusnaktī, ienākot istabā, man vaicā mamma, uztrūkusies no miega un turot plaukstās aptuveni trīs centimetrus garu zvīņspārni, kas izmisīgi vicinās un, palaists vaļā, tūdaļ uzsēžas uz lampas un pozē. Elegantais, samtveidīgais kukainis nav vis kode, bet, visticamāk, pūcīte. Un ne jau naktsputns, bet gaismas kārais, nezinātniski sakot, naktstauriņš – dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).

Izrādās, ka no Latvijā konstatētajām 2567 tauriņu sugām tikai 120 ir dienas tauriņi. Paturot prātā to, ka naktstauriņu īpatsvars tauriņu vidū ir ievērojami lielāks par dienastauriņiem, nevarēju laist garām iespēju diviem nebijušiem piedzīvojumiem, ko piedāvāja Dabas aizsardzības pārvalde. Pirmkārt, apmeklēt Teiču dabas rezervātu un tajā iegūlušo augstā purva salu Siksalu, kas ir īpaši aizsargājama teritorija un apmeklējama vien iepriekš piesakoties un uzrauga pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, pārējā laikā atstājot dabas procesus savā nodabā. Otrkārt, vērot kopā ar bērniem ierastajā to gulēšanas laikā tauriņu gaismošanu tauriņu pētnieka pavadībā. Pavēsais, taču beznokrišņu otrā augusta vakars Latgales un Vidzemes robežjoslā – Teiču dabas rezervātā – pulcēja teju simt šo piedzīvojumu meklētāju, kuri bija ieradušies uz tikšanos ar naktstauriņiem. 

Entomologs Guntis Akmentiņš, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis, ieradās ne tikai ar rīkiem – lielu spuldzi un baltu teltsveida krustenisku karkasu – tauriņu gaismošanas improvizētajam priekšnesumam, bet līdzi atnesa arī "dārgumu lādīti" – stiklotu kasti, kurā ar latviskiem un latīniskiem nosaukumiem gozējās Latvijā novērotie tauriņi. To labprāt pētīja bērni, kuriem lielu prieku sagādāja ne tikai tauriņu nosaukumi un rakstainie tērpi, bet arī pieres lampiņu ekipējums, pašiem topot par maziem jāņtārpiņiem. 

Dzelzeņu ziedsprīžmetis, apšu mazā dakšastīte, egļu mūķene, skābeņu pelēkpūcīte, pļavas līnijprīžmetis, zāļpūcīte, sārtbrūnais lācītis, brūnais lācītis, zeltastes mūķene, puplakšu pelēkpūcīte, makstenes, jātnieciņi, ievu tīklkode un kāpostu kode – šie bija naktsviesi, kuri ieradās uz randiņu romantiskās spuldzes rādiusā, kopskaitā sasniedzot vairāk nekā divdesmit sugu, kas mīt mežu un purvu teritorijās. Vērā ņemams ziņojums Eiropas naktstauriņu nakts 2019 rīkotājiem. Katra jaunpielidojusī (naktstauriņi spēj sasniegt ātrumu līdz pat 40 kilometriem stundā) suga līdz pat pusnaktij lika pamežģīt mēli, cenšoties to izrunāt, ja ne iegaumēt, un palūkoties uz to tuvplānā. 

Nākamajā vakarā, malkojot tēju virtuvē, no palodzes gribēju paņemt grāmatu. Paverot nakts aizkarus, pašas izgaismotajā logā saskaitīju sešus spārnotos viesus – naktstauriņus. Sugu dažādība nebija tik krāšņa kā cilvēka neskartajā purvā, bet tas apliecina, ka naktstauriņi vasaras un pat rudens naktīs būs viesi tur, kur naktī būs gaisma. Arī virtuves logā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē