Vairāku pazīstamu advokātu un juristu publiski paustie viedokļi, ka prokurore atklājusi sensitīvus datus, tostarp par Tukuma traģēdijas upura veselību, esot nepamatoti, uzskata ģenerālprokurors. "Tāpēc, ka viņiem [advokātiem, juristiem, red.] tas ir izdevīgi. Tikai diskreditēt prokuratūras darbu, jo viņi redz, ka tas darbs ļoti ļoti aizgāja pozitīvā virzienā - lietas tiek izmeklētas un virzītas uz tiesu," uzskata Stukāns.
Arī personas diagnoze, pretēji publiskajiem viedokļiem, viņaprāt, neesot atklāta. :… kādu diagnozi? Jūs zināt diagnozi? Es nezinu diagnozi. Tā nav diagnoze. Kriminālprocesa likumā ir pateikts: ja ir šaubas par subjektu, tiek noteikta ekspertīze un šādos gadījumos lieta tiek virzīta īpašā procesā, kas saucas "medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana". Kur jūs šeit diagnozi redzat? Es nezinu, kāda ir diagnoze. Kādi sensitīvi dati, ja ir izdarīts publisks noziegums? Ir publiska apsūdzība un publisks process. Tiesas sēde ir slēgta tādēļ, lai neatklātu diagnozi, lai neatklātu saslimšanas apstākļus, bet noziegumus taču izdarīja publiski," Ģenerālprokuratūras pozīciju pamato Stukāns.
Ģenerālprokurors ir arī kritisks pret augstu valsts amatpersonu soli, nekavējoties pēc tam, kad izskanēja ziņa par Tukumā notikušo traģēdiju, nākot ar publiskiem paziņojumiem par lietas izmeklēšanu un paužot minējumu, ka notikušais, iespējams, varētu būt saistīts ar naida noziegumu. "Tas ir ļoti slikti, jo amatpersonas, nezinot lietas apstākļus, balstoties tikai uz masu medijos izskanējušo informāciju, izdara secinājumus. Man nav zināms, ka būtu saistība ar naida noziegumu, ka būtu kavēšanās. Es pats būdams tiesnesis esmu vairākas lietas skatījis, līdz ar to šādas lietas tiek izmeklētas un nav tā, ka kaut kas apzināti netiktu darīts. Vēl jo vairāk, ka šis ir šokējošs gadījums, kad tiek aizdedzināts cilvēks un tāpēc skaidrs, ka arī šajā lietā attiecīgā līmeņa uz vietas esošs prokurors jau pirmajā dienā iesaistījās un simtprocentīgi pārbauda šo lietu, uzrauga un kontrolē izmeklēšanas virzību. Tiklīdz mums būs pierādīti fakti un varēsim apgalvot, ka ir tikai tā un ne citādāk, obligāti par to arī paziņosim," norāda Stukāns.
Ģenerālprokuratūra, pēc viņa domām, ar izvērstajiem komentāriem par Tukuma traģēdijas upura saistību ar iepriekš Ķengaragā notikušajiem ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumiem, nav pārkāpusi robežas vai rīkojusies pretēji ierastajai praksei. "Tas nav pretēji praksei, bet atkal žurnālisti, nezinu, kādā veidā, atkal kaut ko tur bija uzzinājuši un prokuratūras pozīcija bija klasiska, kāda bija arī agrāk un, kāda ir arī šodien - ja mums atnāk un prasa, mēs atbildam. Tā ir klasiska krimināllieta, bija daudzas epizodes, kad Rīgā notika noziegumi, dedzināšana, atnāca žurnālisti un mēs arī atbildējām, ka krimināllieta ir izmeklēta, apsūdzētā vaina, mūsuprāt, ir pierādīta, mēs esam izsnieguši apsūdzību un nodevuši lietu tiesai izvērtēšanai. Ko mēs tādu par daudz esam izdarījuši vai savādāk esam pateikuši? Mēs esam snieguši to informāciju, kāda šobrīd ir tajā kriminālprocesā un, ja mums žurnālisti atnāk un prasa par konkrētu kriminālprocesu, tad jūs piedāvājat nesniegt turpmāk informāciju? Ar ko šis kriminālprocess atšķiras, kurā bija bīstams Rīgas iedzīvotājiem, jo tie bija daudzdzīvokļu nami, kāpēc mums par to nebūtu jāsniedz informācija, ja mums atnāk žurnālisti un prasa? Arī par Andri Šķēli un Aināru Šleseru atnāca, prasīja un visu rādīja publiski televīzijā," prokuratūras rīcību aizstāv Stukāns.
Pilnu interviju ar ģenerālprokuroru par šiem un citiem jautājumiem lasiet šodienas Dienā!