Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks grupas Ģirts Salmgriezis, pēc deputātes domām, apstiprinot pasākumus, ir jāievēro četras prioritātes.
Kā uzsvēra deputāte, pirmkārt, jāpalielina budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim, proti, kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, jānodrošina investīcijas nākotnē - digitalizācijā, pētniecībā, vides aizsardzībā. Savukārt, treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē.
"Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai," pirms plenārsēdes uzsvēra Vaidere.
Plenārsēdē, kas notiks no 13.maija un turpināsies līdz 15.maijam, apspriedīs ES ekonomikas stimula pasākumus krīzes pārvarēšanai un EP pieņems pozīciju, kas ietekmēs daudzgadu budžeta un ar to saistītā ekonomikas atveseļošanas plāna veidolu.
"Šobrīd strauji pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmēji ir bankrotējuši vai cīnās par izdzīvošanu. Atmiņā vēl spilgtas ir 2008.gada krīzes smagās sekas, tādēļ jādara viss, lai ekonomisko triecienu mazinātu," norādīja politiķe.
Viņasprāt, daudzgadu budžetam no 2021.gada līdz 2027.gadam jābūt lielākam, kā jebkad iepriekš.
Vaidere akcentēja, ka vēl nepieredzētiem izaicinājumiem jāstājas pretī ar izlēmīgu rīcību - dalībvalstīm jāvienojas par lielākām iemaksām budžetā un jāievieš jauni ES ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis.
EP deputāte pavēstīja, ka daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus.
Eiroparlamentāriete uzsvēra, ka būs jāpievērš īpaša uzmanība līdzekļu sadales principiem. Pēc viņas vārdiem, ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā.
"Tāpēc iestāšos par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā ir ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis," savu nostāju pauda Vaidere.
Politiķe arī norādīja, ka investīcijām ir jāpalīdz gan iespējami ātri atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes, gan jāveicina noturība pret krīzēm nākotnē. Viņasprāt, atbalstāmi ir vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atgrieztu jaudu. Tāpat jāpalielina finansējums ES programmām, kuras jau pierādījušas efektivitāti, vairāk jāinvestē veselības aprūpē un jomās, kas "mūs padarīs spēcīgākus un konkurētspējīgākus nākotnē - pētniecībā, digitalizācijā, izglītībā, vides aizsardzībā", viņa sacīja.
"Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, transporta un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt pēdējo gadu notikumi, piemēram, negaidītā migrācijas krīze 2015.gadā un pašreizējā vīrusa pandēmija, parāda, ka ES ir jānodrošina rezerves, lai straujāk spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē," piebilda politiķe.
mjā
jādod, lai pierijas
VVZ