Kā aģentūru LETA informēja valsts pirmās personas padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs norādīja, ka tas ir īpaši būtiski patlaban, tostarp ģeopolitiskās situācijas un informatīvās telpas kontekstā.
"Pilnvērtīga vēstures priekšmeta apguve skolās veicina arī mūsu nacionālās kultūras saglabāšanu un Latvijas iedzīvotāju izglītošanu. Šo jautājumu vēlreiz aktualizēšu ar izglītības un zinātnes ministri," sarunā akcentēja Valsts prezidents.
Sarunā Rinkēvičs pauda nepieciešamību rast finansiālu atbalstu Latvijas vēstures pētniecībai. Tikšanās laikā biedrības pārstāvji Valsts prezidentam sniedza savu redzējumu par aktuālo situāciju Latvijas vēstures zinātnē un komunikācijā, tostarp par praktiskajiem šķēršļiem un iespējamajiem uzlabojumiem šī jautājuma kontekstā.
LETA jau rakstīja, ka Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība (VSSB) kopš 2022.gada nogales paudusi kritiku par trūkumiem projektā "Skola 2030" saistībā ar vēstures lomu vispārējās vidējās izglītības posmā, kurā izveidots jauns starpdisciplinārs priekšmets "Sociālās zinības un vēsture vispārējā līmenī", "Vēsture un sociālās zinātnes I" optimālajā līmenī, apvienojot ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības ekonomiku un vēsturi.
Šāda zinātņu apvienošana vienā priekšmetā, VSSB ieskatā, "ir radījusi virkni problēmu", tāpēc skolotāju biedrība iestājas par atsevišķu mācību priekšmetu "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I" izveidošanu vispārējās vidējās izglītības posmā.
Pagājušajā mēnesī Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, preses konferencē, informējot par aktualitātēm 2023./2024.mācību gadā, norādīja, ka atsevišķu mācību priekšmetu saturā gaidāmas izmaiņas, tai skaitā turpinās diskusija ar skolotājiem par iespēju mācīt atsevišķi vēstures un sociālo zinību priekšmetus.