Nepieciešamība atjaunot pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās mājas nav tikai specifiska Latvijas problēma, bet ir vērojama daudzviet Eiropā. Patiešām nav tā, ka citās valstīs visi cilvēki dzīvotu jaunās, XXI gadsimtā būvētās daudzdzīvokļu ēkās vai paši savās privātmājās. Taču mūsu valstī ar dzīvojamo māju renovāciju diemžēl neiet raiti. VK dati rāda, ka visā Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu māju un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim no tām renovētas vien ap 4%. Turklāt nav tā, ka finansējums atjaunošanai vispār nebūtu pieejams.
Iedzīvotāju aptaujā secināts, ka lielākās bažas ir par renovācijas augstajām izmaksām, darbu kvalitāti un birokrātisko procedūru sarežģītību. Iepriekš nereti ir pavīdējis viedoklis, ka dzīvokļu īpašnieki paši vainīgi, ja neprot vienoties par mājas renovāciju. Daļēji tam var piekrist. Daudzās mājās dzīvokļu īpašnieki pārstāv dažādas sabiedrības grupas, paaudzes, nācijas un izglītības līmeņus, un līdz ar to atšķiras arī viņu finansiālās iespējas un prioritātes. Turklāt, kā dzirdēts, raiba publika ir pat samērā turīgā vidē – viens dzīvokļa īpašnieks savu īpašumu izīrē, cits daļu gada uzturas ārzemēs, vēl kādam par finansēm ir konflikts pat ar paša ģimeni – un līdz ar to par kopīgiem mājas jautājumiem visiem vienoties nav viegli.
Tomēr VK atzīst, ka ir arī sistēmiskas problēmas, par kurām nevar vainot iedzīvotājus. "Profesionāls [renovācijas] projekta vadības atbalsts ir pieejams tikai pēc aizdevuma saņemšanas. Dzīvokļu īpašnieku biedrībām uzliktais pienākumu apjoms ir nesamērīgs un pārsniedz to kapacitāti," skaidro VK un uzsver, ka Ekonomikas ministrijai ir sniegti ieteikumi, kā nepilnības daudzdzīvokļu ēku renovācijā varētu novērst.
Vai situācija tiešām mainīsies pozitīvā virzienā, rādīs laiks. Tomēr skaidrs ir tas, ka ignorēt nepieciešamību atjaunot XX gadsimtā būvētās daudzdzīvokļu mājas tiešām nedrīkst.
Jaunas ēkas tiek būvētas, un mājokļu tirgus atkal ir atdzīvojies, tomēr vismaz pagaidām jauno projektu skaits nav pietiekams, lai uz tiem pārceltos lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Turklāt cenas jaunajos projektos, salīdzinot ar vidējo algu saņemošu cilvēku finansiālajām iespējām, ir augstas. Būtiski ir arī tas, ka mājas, kurās iegādei ir pieejami dzīvokļi, tiek būvētas galvenokārt tikai Rīgā un Pierīgā, bet svarīgi ir saglabāt apdzīvotību arī reģionos.