Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beidzas 31.decembrī, un laika, lai panāktu vienošanos par abu pušu turpmākajām attiecībām, palicis ļoti maz, jo abām pusēm vēl nepieciešams to ratificēt.
Ja vienošanās netiks noslēgta un ratificēta līdz 31.decembrim, ES un Lielbritānijas starpā stāsies spēkā muitas tarifi un cietīs uzņēmumi abās pusēs, bet sevišķi Lielbritānijā.
"Ja būs līgums, kas nebūs labs, mēs pret to iebildīsim," intervijā radio Europe 1 paziņoja Bona, piebilstot, ka visām ES dalībvalstīm ir tiesības uzlikt veto līgumam, kas tiks panākts pēdējā mirkļa sarunās starp ES un Lielbritāniju.
Bona sacīja, ka Francija pati izvērtēs šo vienošanos. "Mēs esam to parādā Francijai un mēs esam to parādā zvejniekiem un citiem ekonomiskajiem sektoriem," sacīja Bona.
Viņš brīdināja, ka pastāv risks vienošanos vispār nenoslēgt un jābūt tam gatavam. "Bet es vēlos domāt, ka ir iespējama vienošanās un laba vienošanās," sacīja Bona.
Pēc Brexit sarunās joprojām nav atrisināti trīs galvenie jautājumi - par zvejošanas tiesībām, ES standartu ievērošanu un vienošanās pārvaldīšanu.
Apmeklējot Francijas ziemeļus, Francijas premjerministrs Žans Kastekss sacīja, ka Francijas zvejniecība netiks upurēta pēc Brexit vienošanās labā.
"Mēs acīmredzami ceram panākt vienošanos ar labākajiem iespējamajiem nosacījumiem," bet ne par katru cenu, sacīja premjers.
Zvejošana Lielbritānijas ūdeņos sastāda 20% no Francijas zvejošanas aktivitātēm Atlantijas okeānā, Lamanšā un Ziemeļjūrā.
"Ja mēs paliksim tikai pie zvejošanas Francijas ūdeņos, pastāv pārzvejas risks un pāris mēnešos mēs iznīcināsim resursus," brīdināja Kastekss.