Vaicāta par šādu iespēju intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio, viņa norādījusi, ka Eiropas Savienības (ES) kopīgie iepirkumi nodrošinās Lietuvai pietiekamu daudzumu Rietumos ražoto vakcīnu, tādēļ nav nekādas vajadzības apsvērt Krievijas vakcīnas iegādi.
"Mūsu vakcīnu portfeli veido ne viena vien vakcīna, kas vai nu jau reģistrēta vai arī ir ceļā uz reģistrāciju, vai, iespējams, tuvākajā laikā netiks reģistrēta, bet parādīsies citas, un esmu pārliecināta, ka šo jautājumu mums vispār nav vajadzības apspriest," sacījusi Šimonīte.
Kā uzsvērusi valdības vadītāja, Lietuvas sabiedrība tiks sapotēta ar vakcīnām, kuras ražotas "transatlantiskās partnerības valstīs".
"Lietuvas lēmumi, kas pieņemti kopā ar citām ES valstīm par kopīgiem vakcīnu iepirkumiem, nodrošina mūsu sabiedrības vakcinēšanu, neizmantojot tās vakcīnas, kuras tiek ražotas ārpus ES un transatlantiskās partnerības valstīm," izteikusies premjere.
Pēc viņas teiktā, Krievijas valsts varas iestādes vakcīnu izmanto ģeopolitiskiem mērķiem.
"Centieni piedāvāt Eiropai un citām valstīm vakcīnu, kamēr pašā Krievijā vēl nav sapotēti visi cilvēki, izskatās pēc kārtējās ģeopolitiskās spēles - man par to nav šaubu," atzinusi Šimonīte.
Eiropā pēdējā laikā izraisījušās diskusijas par iespējām izmantot Ķīnā un Krievijā ražotās vakcīnas.
Par Krievijas un Ķīnas vakcīnu apstiprināšanu, negaidot kopīgo lēmumu, pirmā paziņoja Ungārija, tikmēr Čehijas premjers Andrejs Babišs izteicies, ka apsver tādu iespēju.
Neminot konkrētas valstis, Lietuvas premjerministre paudusi dziļu nožēlu, ka dažas ES valstis nolēmušas izmantot vakcīnas, ko nav apstiprinājusi EZA.
Vācijas un Francijas līderi sacījuši, ka Krievijas un Ķīnas vakcīnas varētu izmantot, ja tās apstiprinātu EZA.
Daudzas rietumvalstis Krievijas vakcīnu ilgu laiku vērtēja skeptiski, bet šī attieksme daļēji mainījās, kad prestižajā britu medicīnas žurnālā The Lancet parādījās raksts, kurā bija teikts, ka vakcīnas Sputņik V efektivitāte aizsardzībā pret Covid-19 sasniedz 91,6%.