Pērn decembrī Latvijā bija 64,1 tūkstotis bezdarbnieku (Centrālās statistikas pārvaldes dati) un 15 486 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētas vakances.
Darba tirgus problēmas pagājušajā nedēļā aktualizēja Saeimas deputāti, spriežot par to, ka jauniešu vecuma slieksnis jāpaaugstina līdz 30 gadiem (patlaban jaunieši nodarbinātības izpratnē ir no 15 līdz 24 gadiem). "14 000 jauniešu (25–29 gadi) Latvijā nemācās un nestrādā," mikroblogošanas vietnē X apgalvoja Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (Progresīvie).
14 000 – tas ir tik, cik iedzīvotāju ir vidēja lieluma pilsētā, tātad nav maz. Turklāt vecumposms no 25 līdz 29 gadiem ir tieši tas, kad vajadzētu pievērsties savai karjerai. Ja vien personai nav specifisku problēmu, tad šajā vecumposmā darbspējas ir augstā līmenī un ir arī liels entuziasms, pat godkāre. Taču 14 000 jaunu cilvēku "valsts līdz šim nav redzējusi", kā formulēja deputāte no Progresīvajiem.
Te rodas likumsakarīgs jautājums – ar ko šie jaunieši nodarbojas, ja reiz nemācās un nestrādā? Varētu pieļaut, ka viņu vidū ir personas no pašas bagātākās mūsu sabiedrības daļas, kurā ģimenēm ir finansiālas iespējas uzturēt jauno paaudzi līdz 30 gadu vecumam un vēl ilgāk.
Tāpat arī iespējams, ka "valsts līdz šim nav redzējusi" sociāli sarežģītas sabiedrības daļas pārstāvjus, kas paļaujas uz pusoficiāliem ienākumiem, piemēram, uz samaksu skaidrā naudā par palīgdarbu veikšanu laukos. Var jau būt, ka valsts "neredzētajā" grupā ir arī tādi jaunieši, kuri patiesībā strādā, tikai nevis Latvijā, bet gan ārzemēs.
Varianti var būt dažādi, bet skaidrs ir tas, ka sociālekonomiski aktīva vecuma cilvēki, kuri varētu iesaistīties Latvijas darba tirgū, to nedara. Ļoti nopietni būtu jāizvērtē tās situācijas, kad jauns cilvēks ir ieguvis izglītību un mērķtiecīgi meklē darbu, taču to nevar atrast, jo nav viņa izglītībai atbilstošu vakanču vai arī darba devēji izvirza pārspīlētas prasības.
Lai ārpus profesionālās vides nepaliktu tie jaunās paaudzes pārstāvji, kuri ir izglītoti, mērķtiecīgi un meklē iespējas strādāt mūsdienīgā vidē, elastīgiem jābūt arī darba devējiem. Darba tirgus pētījumu kompānijas Figure Baltic Advisory eksperte Olga Dzene 6. februārī, piedaloties diskusijā vienā no elektroniskajiem medijiem, uzsvēra, ka mūsdienās "darbs – tā nav vieta, darbs ir tas, ko cilvēks reāli dara", un šī pamatpatiesība jāapzinās visiem – gan darba devējiem, gan darbiniekiem.