Otrdien Prāgas pilī tiekoties ar Čehijas diplomātiem, Zemans norādīja, ka kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Krievija cietusi ekonomiskos, cilvēku, materiālos un reputācijas zaudējumus.
Krievijas diktators Vladimirs Putins uzbruka Ukrainai pēc NATO kapitulācijas Afganistānā, piebilda Čehijas prezidents, piebalsojot Izraēlas prezidenta Īzaka Hercoga teiktajam.
Zemans uzsvēra, ka faktiski ikviens čehu politiķis uzskata, ka karš Ukrainā ir Krievijas agresija.
Viņš arī pauda pilnīgu atbalstu ieroču piegādei Ukrainai un ukraiņu bēgļu uzņemšanai Čehijā.
Līdz šim Čehija uzņēmusi jau aptuveni 400 000 ukraiņu bēgļu.
Zemans pauda pārliecību, ka Čehija piedalīsies Ukrainas atjaunošanā, taču brīdināja, ka priekšā vēl, iespējams, gaida ilgs novājināšanas karš.
Pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma, Zemans bija pazīstams ar savu prokrievisko nostāju. Viņš, piemēram, mudināja ukraiņus samierināties ar Krimas okupāciju un aneksiju un pretendēt vienīgi uz iespējamajām kompensācijām.
Zemans bieži rīkojies pretēji Čehijas valdības īstenotajai oficiālajai ārpolitikai. Arī otrdien, uzņemot čehu diplomātus, prezidents uz pili nebija aicinājis ārlietu ministru Janu Lipavski, kurš pārstāv Pirātu partiju.
Lai gan Zemans ir mainījis savu retoriku pret Krieviju, viņš joprojām plāno vēl pirms sava pilnvaru termiņa beigām nākamajā gadā apmeklēt Ķīnu un Serbiju.