Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pieredze

Pēc desām uz Jelgavkrastiem © DIENA

Bez desām var palikt, šoruden vērojot, kā birokrātu partija cīnās pret birokrātiju! Šo cīņu droši var pēc ūdens tecēšanas un uguns degšanas minēt kā trešo lietu, ko iespējams vērot bezgalīgi ilgi. Un, kad nu tu esi palicis bez desām, jādodas meklēt, kur tās desas ir. Šajā ziņā ir viens krogs, kas pirmais nāk prātā katram, kas tur reiz bijis un ieturējies, – Sidrabiņi Rīgas – Tallinas ceļa malā, iepretim Liepupes kapiem. Tur tās desas jāmeklē.

Suši stūris Nr. 1 © DIENA

Dažnedažādi eksotiski restorāni pie mums nav spējuši izdzīvot necik ilgāk par viendienītēm. Kā mongoļu restorāns Sky & More mājā, par kuru pat nevar likt galvu ķīlā, vai tas vispār nonāca līdz atvēršanai vai palika tikai pieteikuma līmenī kā dažs libāniešu restorāns vai kā Polinēzijas ēdienu pieteikums ēkā aiz Kalnciema tilta ar ziloni iekšā; arī nemaz ne tik eksotiskas tautas kā lietuviešu restorāna Rīgā vai nu vairs nav, vai arī tas ir tā nomaskējies, ka dzīvības zīmes izrādītu tikai tad, ja kāds nakts vidū nostātos Rīgas centrā un iebļautos, ka Palanga patiesībā ir latviešu pilsēta un lietuviešiem vajadzētu būt mums mūžīgi pateicīgiem par to un prasties kaunu, nevis uzturēt jūras robežstrīdu.

Ceļā pie ziemeļmeitas © DIENA

Cilvēks, kura jaunība pagājusi latviešu padomju literatūras valgos, izdzirdot, ka kāds krogs nosaucies Vanadziņš, var nodomāt, ka te klients – kā Viļa Lāča mazais Vanadziņš tēvu – gaida savu pasūtījumu un nevar vien sagaidīt.

Vieglums kā priekškars © DIENA

Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.

Baltijas kino brīzes © DIENA

Ritot pirmajām 12. Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) dienām un tām turpinoties gan Rīgā, gan Daugavpilī vēl līdz 26. oktobrim, īpaši iesaku pievērst uzmanību tam, kā Latvijas kino ierakstās, sabalsojas un, iespējams – to katrs noteiks pats –, kontrastē Baltijas un Ziemeļeiropas telpā. Festivālu atklāja Laura un Raita Ābeļu animācijas pilnmetrāža Dieva suns (2025), satīriska versija par vilkaču prāvu – vilkača Tīsa lietu. Tā ļauj ieraudzīt, ka pieaugušo animācija, kas pasaulē ir uzplaukusi pēdējā desmitgadē, ir konkurētspējīga, bravūras un atbrīvotības pilna arī Baltijā.

Veģetārā Cēsu mala © DIENA

Rudens tagad Rīgā nozīmē lielākas un mazākas jaudas lapu pūtēju trokšņošanu, kas mitējas tikai stiprā lietū, un dažādu remontu pēkšņu parādīšanos ielās, it kā remontētāji būtu savā starpā vienojušies, ka uzrakt un remontēt ielas vai to, kas zem tām, saulainā vasarā – to jau katrs var, bet īsts remontētājs ir tikai tas, kurš spēj radīt satiksmes sastrēgumu jebkuros laikapstākļos, gluži kā kapracis, kam arī nav izvēles, kad rakt.

Jūras veltes © DIENA

Kāpēc copes gardēži joprojām brauc uz Ālandu salām jeb Ōlandi, ja dažs labs apgalvo, ka, Latvijas ūdeņos veicot tik daudz metienu ar spiningu, cik tiek izmests Ālandos, līdaku lomi nebūtu sliktāki?

Izgaršojamā māksla © DIENA

Restorāni, kā zināms, izklaides piedāvājuma ziņā konkurē ar teātriem un koncertiem. Turklāt restorāniem kā kultūras pasākumiem šajā konkurencē ir dažas priekšrocības – lai restorāns apmeklētājam sagādātu vilšanos, tam ir īpaši jāpacenšas, atšķirībā no dažas labas izrādes, pēc kuras skatītāji sev uzdod jautājumu, vai bija vērts to naudu maksāt, ja patīkamākais no visa pasākuma izrādījās starpbrīdī iedzerts šampanietis un apēsta kūciņa, lai arī pēc garas rindas izstāvēšanas.

Valmieras trīsdiennieks © DIENA

Desmito reizi notiekošais Valmieras Vasaras teātra festivāls piedāvā jauniestudējumus un jau iepriekš panākumus guvušas izrādes.

Vinilburgers un prusakalus © DIENA

Kurš ir visdzīvākais, viscentrālākais krustojums Pārdaugavā? Laikam jau tas būs Melnsila un Kalnciema ielas krustojums. Sestdienās, kad te darbojas Kalnciema tirdziņš, tas ir redzams pavisam skaidri, bet arī citās dienās tieši te traucas vissvarīgākie eskorti no Rīgas pils un Bruņinieku nama uz lidostu vai Jūrmalu.

Siguldas jērnīca © DIENA

Demokrātija, kā zināms, ir vairākuma vara, un tajā brīvdienā Bucefālā šis vairākums bija – ārā visi galdiņi aizņemti. Tomēr iekšā galdiņš atradās.

Lielgraudu krusa saldēdienā © DIENA

Nezinu, vai okupācijas piecdesmit gados Smiltenei Vidzemes latviskākās pilsētas statusu izdevās saglabāt tāpēc, ka tā atrodas gan tikai mazliet, tomēr nost no, kā tolaik to sauca, Pleskavas šosejas, vai arī tāpēc, ka no Padomju Savienības ievestais darbaspēks tika izvietots divos kūdras racēju ciematos – Sedā un Zilaiskalnā, kur latviešu procents bija vēl mazāks nekā Daugavpilī, bet gan jau tam iesāņus novietojumam arī sava nozīme ir bijusi.

ChatGPT līdzautoru pārsteidz cilvēku uzticēšanās © DIENA

Brīdinājums. Mākslīgā intelekta uzņēmuma OpenAI vadītājs un ChatGPT līdzautors Sems Altmens atzinis, ka viņu pārsteidz cilvēku augstā uzticēšanās mākslīgajam intelektam, neraugoties uz to, ka šīs sistēmas joprojām mēdz "halucinēt" jeb piedāvāt izdomātu, faktos nepamatotu informāciju.

Latvijas patriots no Francijas © DIENA

Lai arī uzaudzis Beļģijā un Francijā, Lūkass Nīlenders (21) atgriezies dzīvot Latvijā un brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar kuriem viņš saista arī savu turpmāko dzīvi un karjeru

Dzirnavielas kalmāriņi © DIENA

Kādu nedēļu pirms Jāņiem redzēju sapni. Tajā sapnī bija daudz kas, kā jau tajos pirmsausmas sapņos, kuros laikam jau ļoti īsā mirklī notiek ļoti daudz visa kā tikai sapnī savienojama un loģiski pamatojama un lielākā daļa redzētā tiek aizmirsta jau mostoties, kad vēl nevari atšķirt, vai vēl atrodies sapnī vai jau sāc to atcerēties.

Telegram īpašniekam vairāk nekā 100 bērnu © DIENA

Žurnāls Le Point nesen publicēja interviju ar vietnes Telegram dibinātāju Pāvelu Durovu, kurā viņš atklāja, ka oficiāli ir tēvs sešiem bērniem, bet patiesībā spermas ziedošanas klīnikās piecu gadu laikā piedzimuši vairāk nekā simt viņa bērnu vismaz 12 valstīs.

Tenisa maratons Vimbldonā © DIENA

Pirms 15 gadiem Vimbldonas tenisa čempionātā notika visilgākā profesionālās ēras spēle. Amerikāņa Džona Isnera un franču tenisista Nikolā Mahuta spēkošanās bija 11 stundu un piecas minūtes ilga. Turklāt uzvarētāja noskaidrošana notika trīs dienu garumā, jo spēli nācās pārtraukt gan tumsas iestāšanās, gan salūzuša rezultātu tablo dēļ.

Ar skrejamo Everestā © DIENA

Imantu Zaulu, tobrīd vienu no trim latviešiem, kas stāvējuši pasaules augstākajā punktā, 8848 metrus augstajā Everestā, intervēja 1995. gada 1. jūlija SestDiena, vaicādama arī, kāpēc 14. maijā virsotni sasniedza tikai divi no Latvijas ekspedīcijas – Zauls un Teodors Ķirsis.

Mākslinieka brīvība © DIENA

Gleznotāja Sandra Krastiņa bija 1995. gada 3. jūnija SestDienas salona viešņa. Vaicāta, vai pienāks laiks, kad mākslinieks varēs dzīvot brīvāk un neatkarīgāk, Krastiņa atbildēja: mākslinieks var dzīvot brīvi un neatkarīgi vienmēr.

Vidusjūras austrumgarša © DIENA

Pavasaris nolēmis brīdi iepauzēt, tomēr Vecrīga, kas ziemā šķita pilnīgi izmirusi, pamazām pildās ar cilvēkiem. Protams, šodienas dzīvīgumu nevar salīdzināt ar laikiem, kad te bija daudz dzīvāka tūristu plūsma, un arī ne ar tiem tālajiem laikiem, kad robežas bija ciet, tāpēc arī visai raibajai publikai nācās vien defilēt tepat pa Kaļķu un Vaļņu ielu, atskaitot vasaras saulainās svētdienas, kad šķita, visa Padomju Savienība ir apmetusies Dzintaru pludmalē. Tagad ceļas runas, ka Latvija vairs nespēs uzturēt elektrisko dzelzceļu, tolaik minētajās svētdienās viens līdz ūkai pārpildīts elektrovilciena sastāvs tikai sāka kustēties, kad stacijai jau tuvojās nākamais, lai taptu tikpat piepildīts.