Tāpēc daudzi cilvēki, īpaši jaunībā, joprojām mēdz šo to apņemties, sākot ar neēšanu pēc sešiem un skriešanu rītos un beidzot ar pagriezienu rādīšanu, nogriežoties ar auto pa labi vai pa kreisi, braukšanas neturpināšanu, kad luksoforā iedegas sarkanā gaisma, sastrēgumu neapbraukšanu pa joslām, kas nav tam domātas, rāvējslēdzēja principa ievērošanu vietās, kur tas būtu jāievēro, nevis jāizliekas, ka neredzi automašīnu sānceļā, neiebraukšanu krustojumā, neaprēķinot, vai līdz luksofora gaismu maiņai tiksi no tā ārā, īsziņu nerakstīšanu pie stūres un vēl tūkstošiem citu braukšanas nianšu, kuras likvidēt var tikai ar cilvēka paša labticīgu apņemšanos, jo tik daudz policijas, lai Rīgā tādas lietas varētu pamanīt un izskaust, Latvija vairs nevar atļauties. Tā kā cerība, ka cilvēka dabu iespējams mainīt (ieskaitot to autobraucēju dabu, kuri domā tikai par sevi un līdzīgi acīmredzot rīkojas ne tikai pie stūres, bet arī visos citos gadījumos), avārijas situācijās nedarbojas kā slavenajā teicienā un mirst pirmā nevis pēdējā, nevajadzētu lolot ilūzijas, ka braukšanas kultūra Rīgā mainīsies uz labo pusi, un viss šis garais uzskaitījums te minēts tikai tādēļ, lai pateiktu vienu lietu: ja nu tomēr notiek brīnums un tevī dzimst vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē, tad labākais laiks šādu apņemšanos sākšanai ir Jaungads (nu, ne gluži 1. janvāra pirmās minūtes, jo salūta trokšņos neviens tavu apņemšanos nedzirdēs), savukārt, kas uz apņemšanās vietu attiecas, varam ieteikt vienu tāda nolūka īstenošanai ļoti piemērotu – piemērotu tāpēc, ka te ir liels Indonēzijas gongs, pa kuru pēc visu apņemšanos apņemšanās liecinieku klātbūtnē uzsist tā, ka visa māja novibrē! Tad arī tevī, tiklīdz gribēsi atkāpties no apņemšanās, piemēram, tuvoties ledusskapim pulksten vienos naktī, šādu gājienu iekšēji mēģinot attaisnot ar kaut kur it kā dzirdētu profesora Danilāna atziņu, ka cilvēkam jāēd tad, kad gribas, – tad tevī uzreiz atskanēs gongs, bargi atgādinot, ko esi apņēmies. Un tu pagriezīsies un iesi prom no ledusskapja, purpinot: «Labi, labi, neēdīšu tagad naktī, labāk aiziešu vēlreiz uz to vietu, kur situ pa gongu, tur vēl palika šis tas, ko gribēju nogaršot…»
Kur tad ir šī vieta? Tālu nav jāmeklē, tepat Rīgas centrā aiz Politehniskā institūta ēkas atrodas restorāns Gōngu. Bez steigas tapis, tātad ar cerību uz ilgu dzīvošanu. Plašas, garas telpas, piemērotas arī kolektīvām baudīšanām, pretī ieejai minētais gongs, kuru pirmoreiz izdzirdot liekas, ka Lielais Kristaps nāk, un brendšefa Jevgēņija Pesina ēdienu koncepcijas «japāņu precizitāte, peruāņu maigums» realizējums, iedvesmojoties no japāņu XIX gadsimta imigrantiem Peru. Japāniskais minimālisms te radoši piepildīts tā, ka patiesi garšo citādi nekā suši no sušērijām parastajām. Par visizcilāko atzinām temaki ar zuti – mana galdabiedre nogaršojot, es, redzot, kā atplaukst viņas vaigs tajā brīdī. Arī viesmīles man ieteiktais vidēji ceptais tunča steiks bija tāds tuncis, kāds agrāk nebija ēsts, varu tikai pievienoties viesmīlei un ieteikt to korī. Viss ļoti garšīgs. Protams, jānomēģina arī tas deserts, ko te pieved ar īpašu darbagaldu un izspiež uz siera kūkas. Latvieša garšai šis pupiņu spiedums šķiet desertam pārāk neitrāls, toties jo labāk izceļ gardo siera kūku apakšā. Katrs ēdiens atsevišķi nav īpaši dārgs, taču, gribot pagaršot to, to un arī vēl to, rēķins salasās. Secinājums – jānāk vēl, nevis jāapēd viss uzreiz.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
Restorāns GŌNGU
Adrese Palasta ielā 9
Atvērts: No 12.00 līdz 23.00 (Pk, S līdz 24.00, Sv līdz 22.00)
SESTDIENA ĒDA
- Šefpavāra izvēle (6 gab.) 25,00
- Ramenzupa ar apdedzinātu lasi 12,00
- Zilspuru tunča steiks 26,00
- Matcha siera kūka 10,00
- Mochi mango 4,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
CITĀDI JAPĀNISKAIS. Japāņu un peruāņu virtuves miksējums Gōngu interpretācijā realizējas neparastos un garšīgos gastroiespaidos.