Nav vairs tie pavisam vecie laiki, kad Smiltenē satecēja tirdzinieku ceļi no Alūksnes, Valmieras un citām tirgu vietām, tagad, vismaz no Rīgas raugoties, ja gribi tikt Smiltenē, jābrauc speciāli, un tādu pilsētu Latvijā nemaz tik daudz nav (pirmā nāk prātā Piltene Kurzemē). Mums 11. jūlijā Smiltene bija speciāls galamērķis, un varu teikt, ka tāda kā mazliet citas pasaules gaisotne te ir saglabājusies joprojām. Nezinu, kā būtu, ja 11. jūlijs būtu šīsvasaras diena parastā, vēsa un lietaina, bet 11. jūlijs bija īpaša diena, tāpēc mēs izbaudījām visu – gan jūlija svelmi, gan dažu labu tādu dabas spēku, ar kādu cits visā mūžā nesaskaras. Tas gan bija mazliet nost no Smiltenes un pievakarē, tāpēc sāksim ar silto dienu un pašu Smilteni. Te ir iespēja apvienot patīkamo ar derīgo jeb nepieciešamo, proti, kultūras objektu apskati ar veldzēšanos. Karstā dienā patīkamu vēsumu var atrast vienīgajā tipiska krusta veidā celtajā baznīcā Latvijā – Māras krustiem rotātajā Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. (Aizsteidzoties notikumiem priekšā, varu atklāt, ka minēto dabas spēku sakarā mēs pievakarē metām gan Māras, gan visus pārējos krustus, cerot uz saudzēšanas brīnumu.) Otra īpaša veldzēšanās vieta ir atrodama Vecajā parkā, kas ir viens varen skaists veidojums (paldies visupirms firstam Paulam Līvenam), un veldzi te dod nevis ūdenskritums no Tepera ezera – pareizāk sakot, tas dotu gan, bet šovasar ūdens līmenis Tepera ezerā ir tik augsts, ka stāties ūdensmasāžai zem ūdenskrituma, kā tas te tiek darīts parastās vasarās, tagad nevar, aizskalos tevi momentā Abula dzīlēs. Veldzi Vecajā parkā, turklāt par velti (ne tā, kā vairāki Rīgas restorāni) dod viens resnvēderains objekts – Piena steķis, tēlnieka Krišjāņa Beļavska darbs, māksla un dzeramā ūdens ņemšanas punkts vienā darbā. Liec apakšā savu pudeli vai saujas, piespied pogu un lej!
Teiksmainu restorānu Smiltenē ikdienā nav. Mēs labi ieturējāmies kafejnīcas Trīs pipari un kūkas pagrabiņā, novērtēdami gan zupu ar profitroļiem, gan desertu, bet vispār Trīs pipari un kūkas piedāvā visu, ieskaitot suši un picas. Ieturējušies devāmies iepazīt Smiltenes novadu un vēlā pēcpusdienā nonācām Mēru muižā, kur zaļo lielākais ozols Baltijā. Es gan māņiem neticu, taču roku ozola stumbram pieliku – ja nu viņa spēks tomēr noder. Kamēr muižā iepazināmies ar novadpētniecības muzeju, uzzinājām arī, ka šūnu apraidē reizēm ir vērts ieklausīties – debesis ātri vien apmācās, sākās vispirms spēcīgs pērkona negaiss. Kas tad mums, mēs jau zem jumta… Bet drīz vien sapratām, ka prieki būs tikai daļēji, jo sāka bungot krusa. Pirmie graudi bija nelieli, tikai kā paipalas oliņas, bet drīz vien skārdu sāka dimdināt arī vistas olas un tenisa bumbiņas lieluma debess meistaru veidojumi. Kādu laiku šo fenomenu vērojot, mūsos brieda izpratne – ja mūsu automašīnām stikli nebūs izsisti, tas būs brīnums. Kad krusa pierima, ar nolemtības sajūtu gājām skatīties. Kopumā brīnums nenotika, gandrīz visām mašīnām stikli tiešām bija izsisti, bet manai – tikai buktes pārsegā un jumtā. Gandrīz vai neērti kursabiedru priekšā, jo mašīnas no manējās pa labi un pa kreisi bija pārvērstas kabrioletos. Un ej nu mini, vai tas ir tāpēc, ka pieskāros ozolam, vai tāpēc, ka manu auto ir būvējis nevis Nifnifs vai Nafnafs, bet Nufnufs…
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
Kafejnīca TRĪS PIPARI UN KŪKAS
Adrese: Smiltenē, Baznīcas laukumā 5
Atvērta: No 7.30 līdz 18.00 (Sv slēgta)
SESTDIENA ĒDA
- Profitroļu zupa 3,00
- Vistas filejas karbonāde ar kartupeļiem 4,00
- Dzeramais ūdens no Piena steķa 0,00
- Lielgraudu krusa kokteiļiem 0,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
ŪDENSPRIEKI PAR VELTI. Piena steķis pie Tepera ezera karstā dienā lieliski veldzē, par pārsteigumiem gādā Krusas māte.