Lai arī šobrīd lidošana uz tuvākām vai tālākām valstīm ir prātā tikai ļoti mērķtiecīgiem ceļotājiem vai ārzemēs strādājošajiem, kādu dienu tā atkal kļūs par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Kad debesis piepildīs gaisa kuģu flote un to salonos atkal nebūs nevienas brīvas vietas, lidojums daudz neatšķirsies no brauciena autobusā. Vismaz pasažieru nodarbošanās ziņā. Un tādēļ Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) cītīgi strādā pie inovatīvas kvantu lāzersistēmas izveides, kas lidmašīnas apgādās ar interneta pieslēgumu. Tas nozīmē, ka drīzā nākotnē pat lidmašīnās vairs nevarēs patverties no acu ieurbšanās visuresošo sociālo tīklu saturā. Vai arī tā būs iespēja nemitīgi būt kontaktā ar tuvajiem cilvēkiem – kā nu katrs uz to raugās.
Izdzirdot šo ziņu, daļa jūtūberu un citu sociālo tīklu entuziastu, kuru svētais pienākums ir dokumentēt katru savu soli, noteikti jau gara acīm redz Facebook tiešraidi no sēdekļa pie loga ar mākoņiem fonā vai arī nosēšanos eksotiskā galamērķī, turot mūždien blakusesošo tālruni izstieptā rokā un tiešsaistē aplaimojot fanus ar sajūsmas spiedzieniem. Tas patiešām varētu būt iespējams. Tieši tāpat kā konferences zvani lidojuma laikā, sarakstīšanās vai pat tiešsaistes spēļu spēlēšana desmit kilometru augstumā.
Lāzera stars kosmosā
Šis scenārijs varētu īstenoties jau nākamā gada vidū, jo ESA sadarbībā ar lidaparātu un satelītu ražotāju Airbus, kā arī Nīderlandes Praktisko zinātnisko pētījumu organizāciju izvērsusi projektu UltraAir. Tas paredz aizstāt pašreizējo satelītu komunikācijas sistēmu, kas izmanto radioviļņus, ar modernāku tehnoloģiju daudz ātrākai datu pārraidei. Šim nolūkam tiks izmantoti lāzera stari. Tie spēj pārvietot vairākus gigabitus informācijas sekundē, tādēļ noslogot tīklu būs ārkārtīgi grūti pat ap lielajām lidostām, kuru tuvumā riņķo simtiem aviolaineru.
UltraAir projekts ir daļa no ESA ScyLight programmas, kuras mērķis ir attīstīt drošas lāzera komunikācijas tehnoloģijas. Tā darbības princips šobrīd vēl tiek lietots ļoti reti. Centrālē uz zemes tiek radīts lāzera stars, elektroniem atomos īpašā gāzē vai kristālos absorbējot elektrisko strāvu. Uzlādētie elektroni no zemas enerģijas orbītas paceļas augstāk un riņķo ap atoma kodolu augstākā enerģijas orbītā. Kad elektroni atgriežas sākuma stāvoklī, tie izstaro gaismas daļiņas fotonus. Visi šie fotoni ir vienā viļņu garumā un sasaistīti cits ar citu, tādēļ visa nosūtītā informācija pārvietojas reizē. Arī pats gaismas stars ir vienādā krāsā, jo sastāv no viena garuma gaismas viļņiem, kas atkarīgi no elektronu izdalītā enerģijas apjoma. Turklāt staru var raidīt konkrētā virzienā, un tas līdz pašam galam veic ceļu tikpat koncentrētā veidā kā sākumā – pat ja jānonāk līdz Mēnesim un atpakaļ.
UltraAir projektā tik tālu informācijai gan nav jālido. Tā būs notēmēta uz orbītā riņķojošiem satelītiem, kas savukārt pārsūta informāciju tālāk uz lidmašīnām. Satelīti būtībā pildīs mobilo sakaru torņu funkciju, izplatot signālu. Tādējādi ESA veidotais tīkls stieptos visapkārt zemeslodei un nosegtu ikvienu sauszemes un jūras pleķi. Attīstot šo tehnoloģiju, ilgtermiņā varētu izdoties īstenot ambiciozo ieceri – padarīt piekļuvi internetam pieejamu jebkurā pasaules nostūrī. Lai saprastu lāzera stara spēku, pietiks ar idejas autoru apgalvojumu, ka bāzes stacija spēšot nosūtīt informāciju uz satelītiem ģeostacionārajā orbītā 36 000 kilometru augstumā virs mūsu planētas virsmas.
"Optiskās komunikāciju tehnoloģijas, kas izmanto lāzerus, piedāvā bezprecedenta pārraides ātrumu, datu drošību un stabilitāti. Tās ir spējīgas veikt revolūciju satelītu komunikācijā," oficiālajā paziņojumā vēsta ESA, "optisko komunikāciju ir ārkārtīgi grūti pārtvert, jo salīdzinājumā ar radioviļņiem tiek izmantoti daudz šaurāki stari."
Lidmašīnās jau nākamgad
Sistēmas izmēģinājumi uz zemes sāksies šogad Vācijā, bet pirmais tests gaisā ieplānots nākamā gada sākumā. Šim nolūkam Tenerifē tiek iekārtota ESA stacija, kas caur lāzera stariem sadarbosies ar Alphasat telekomunikāciju satelītu. Ja viss noritēs veiksmīgi, jau 2022. gada vidū jauno tehnoloģiju pamazām varētu sākt ieviest komerciālos lidojumos. UltraAir varētu tikt izmantots arī militārajā sfērā, lai droši un ātri komunicētu ar bezpilota izlūkošanas lidaparātiem.
Lai arī mākslīgie Zemes pavadoņi ap planētu riņķo jau vairāk nekā gadsimtu, komerciāls lietojums tiem pa īstam tiek atrasts vienīgi pāris pēdējās desmitgadēs. Vispirms to iespējas novērtēja navigācijas sistēmu izstrādātāji, attīstot globālo pozicionēšanas sistēmu. Neviena cita tehnoloģija nav ļāvusi noteikt ar atbilstošiem sensoriem aprīkotu ierīču atrašanās vietu ar tādu precizitāti kā satelīti. Tagad pavadoņiem tiek meklēts izmantojums arī komunikācijā. Par interneta "izkaisīšanu" virs zemes no orbītas tiek runāts jau vairākus gadus, taču līdzšinējie mēģinājumi realizēt šo vīziju bijuši diezgan pieticīgi. Satelīttelefonus augsto izmaksu dēļ izmanto tikai ļoti specifisks lietotāju loks, kuriem ir ārkārtīgi svarīgi sazināties no vietām, kurās nav mobilo sakaru tīkla pārklājuma. Piemēram, jūrasbraucēji, alpīnisti un zinātnisko ekspedīciju dalībnieki.
Arī UltraAir panākumi vēl nav akmenī iecirsti, jo aviokompāniju un individuālo lietotāju interesi ļoti lielā mērā diktēs izmaksas. Ja interneta pieslēgums starpkontinentu lidojumā būs iekļauts biļetes cenā vai nemaksās īpaši dārgāk par ūdens pudeli lidostā, vīzija par saziņu augstu debesīs var piepildīties. Bet, ja tīmeklis būs papildpakalpojums vēl vienas nododamās bagāžas vienības cenā, tas, visticamāk, paliks skaists ieraksts aviokompāniju reklāmas bukletos, ko labākajā gadījumā izmantos garlaicības mākti biznesa klases pasažieri. Visi pārējie varēs darīt tāpat kā līdz šim – pirms iekāpšanas lidmašīnā pavēstīt svarīgākajiem cilvēkiem, ka kādu laiku nebūs sasniedzami, izslēgt viedtālruni un dažas stundas veltīt mākoņu pētīšanai, snaudai vai pārdomām.