Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Starpvēlēšanas sajauc kārtis © DIENA

Ar republikāņu pozīciju nostiprināšanos noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas jeb starpvēlēšanas ASV. Tomēr šo vēlēšanu neoficiālais iznākums (atsevišķās pavalstīs balsu skaitīšana var ieilgt līdz pat mēnesim) nav tāds, kādu solīja vairākums aptauju un uz kādu cerēja republikāņu vadība.

Boksēšanās dubļos © DIENA

Valdības veidošanas sarunās patīkamu humora piedevu sniedz politiķu spilgtie epiteti, sociālajos tīklos un intervijās medijiem klāstot savu "vienīgo pareizo" skaidrojumu par to, kādēļ koalīcijas veidošanas sarunas iestrēgušas absolūtā horizontālā vai vertikālā strupceļā un buksē kā automašīna dubļos.

Var emigrēt uz kaimiņvalstīm © DIENA

Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.

Cerīgi neoficiālie kontakti © DIENA

Uzreiz vairāki ASV un Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Vašingtona un Maskava apspriež iespēju tuvākajās nedēļās klātienē aizvadīt divpusējās konsultatīvās komisijas sēdi, lai apspriestu līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (New START Treaty) izpildi un, iespējams, arī tā darbības pagarināšanu.

Miljonu plāns © DIENA

Publiskajai apspriešanai aizvakar tika nodots Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, kurā vismaz pašreizējā versijā 60 lappušu kopapjomā ir savirknēta virkne deklaratīvu frāžu un iezīmēts pagaidām neskaidrs sasniedzamais rezultāts.

Jāstiprina kritiskā domāšana © DIENA

Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.

Viltus trauksme Austrumos? © DIENA

Uzreiz vairāki ietekmīgi ASV plašsaziņas līdzekļi (The Wall Street Journal, CNN u. c.) nupat nāca klajā ar paziņojumiem, ka Saūda Arābijas izlūkdienesti informējuši ASV kolēģus par drīzu un "neizbēgamu" Irānas uzbrukumu Saūda Arābijai vai kā minimums tās "energosistēmas objektiem". Par to, kā tiek apgalvots, liecina arī sarkanā atriebes karoga pacelšana virs Irānas Kumas pilsētas Džamkaranas mošejas – vienas no šiītu islāma pašām galvenajām svētnīcām.

Dziļbumbas ministru portfeļos © DIENA

Pēc mēnesi ilgušām sarunām par visu ko citu, izņemot amatus, kā mums tika apgalvots, Krišjānis Kariņš vakar abiem topošās valdības koalīcijas partneriem piedāvāja savu redzējumu par ministru portfeļu sadalījumu, kas, spriežot pēc pirmajām neoficiālajām reakcijām no Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, satur gan negaidītus, gan neērtus pārsteigumus, toties liek novērtēt valdības "vecākā brāļa" Jaunās Vienotības (JV) politisko izveicību un vēlmi pakutināt partneru nervus.

Aizsardzība arī nelojālajiem © DIENA

Latvijas sabiedrībā vērojamās, vētrainās diskusijas par naida izpausmēm nesen vēl vairāk saasināja notikumi Daugavpilī, kur tika demontēti padomju okupācijas režīmu slavinošie objekti.

Anglosfēras nākotnes vīzija © DIENA

ASV ārpolitikas sabiedrībā gana plašas diskusijas raisījis nesen izdevumā The National Interest publicētais Maikla Linda (zināma eksperta un vairāku populāru grāmatu autora) raksts Anglosfērai vajadzīga muitas savienība (The Anglosphere Needs a Customs Union).

Kāds Saeimas spīkers būs Smiltēns? © DIENA

Jau vēlēšanu naktī bija skaidrs, ka "jauno, nikno krievu" ievēlēšana jaunajā Saeimā būs viens no lielajiem šī parlamenta sasaukuma izaicinājumiem, tādēļ īpašu, pat īpašāku nekā citas reizes uzmanību politiķi aizkulišu konsultācijās pievērsa tam, kurš būs 14. Saeimas spīkers, kuram būs jāspēj uzturēt kārtību sēžu zālē.

Lai neatpaliktu vēl vairāk © DIENA

Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."

Republikāņu atgriešanās priekšnojautas © DIENA

Vairs mazāk par divām nedēļām atlicis līdz ASV starpvēlēšanām, un šobrīd visas pazīmes liecina, ka republikāņi, kuru vairākums turklāt būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, atgūs kontroli pār vismaz vienu no ASV Kongresa palātām

Grib vai negrib? © DIENA

Savdabīgu ultimātu jaunās valdības veidošanas sarunās potenciālajiem partneriem Apvienotajam sarakstam (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) izvirzījis Jaunās Vienotības (JV) premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš. Proti, ja AS un NA nepiekritīšot viņa idejai par jaunas – Vides un enerģētikas – ministrijas izveidošanu, šīs valdības nebūšot vispār. Protams, situāciju komisku padara apstāklis, ka līdz šim nekur skaidri pat nav definēts, ar ko īsti šī ministrija nodarbosies un cik papildu simtiem tūkstošu eiro tas izmaksās nodokļu maksātājiem

Naida runa jāierobežo gudri © DIENA

Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.

Cert.lv : Latvijā privātais un publiskais sektors kopumā ir sagatavojies kiberdraudiem

Latvijā privātais un publiskais sektors kopumā ir sagatavojies kiberdraudiem, tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" organizētajā kiberdrošības forumā "CyberShield" trešdien sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Progresīvie būs JV alter ego opozīcijā © DIENA

Varētu domāt, ka Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība, JV) pirmdien nācās piekāpties trīs partiju koalīcijas modelim, uz ko uzstāja Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, Progresīvajiem piedāvājot vien vietu topošās valdības piekabē – divpusēju sadarbības līgumu ārpus koalīcijas un vienu ministra portfeli no sev pienākošos amatu kvotas

Ķīnas kuģis maina kursu © DIENA

Ir aizvadīts desmitgades nozīmīgākais notikums Ķīnas iekšpolitikā – Ķīnas Komunistiskās partijas XX kongress.

Balva ar simbolisku nozīmi © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši jau astoņi mēneši, un uz šī kara fona visai nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta (EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".

Trasas un toriju noriets © DIENA

Apvienotajā Karalistē turpinās iekšpolitiskie satricinājumi, kurus uz brīdi bija likusi piemirst karalienes Elizabetes II aiziešana aizsaulē. Ekonomiskie un politiskie procesi tikmēr pašsaprotami turpinājās, un vakar par šo procesu starpposmu kļuva tikai 44 dienas (!) amatā pavadījušās premjeres Lizas Trasas paziņojums par atkāpšanos no amata.

Jāglābj glābēji © DIENA

Satraucoša, pat zināmā mērā biedējoša ziņa izskanēja no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) puses – darbinieku trūkuma dēļ plāno "rindas kārtībā" ik pa laikam apturēt kopumā 18 VUGD posteņu darbību. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš gan steidza mierināt sabiedrību, ka uzreiz visi 18 posteņi netiks slēgti un tie esot "3–4 mazāk noslogoti posteņi katrā reģionā, un tie izvēlēti pēc saņemto izsaukumu skaita, kā arī citiem faktoriem".

Energoresursu cenu iespaidīgais lēciens, kas īpaši izjūtams līdz ar apkures sezonas sākumu, daudziem cilvēkiem licis izvērtēt ar mājokli saistīto izdevumu atbilstību ieguvumiem.

Krievijas un Irānas pieaugošā sadarbība militārajā jomā, it īpaši Irānā ražoto bezpilota lidaparātu plaša izmantošana Krievijas triecienos Ukrainas enerģētiskajai un militārajai infrastruktūrai, kā arī ticamas ziņas, ka Teherāna gatavojas piegādāt Maskavai arī lielas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu partijas, rietumvalstu dienaskārtībā ir licis parādīties jautājumam par jaunām sankcijām pret Teherānu

Priekšvēlēšanu laikā esam dzirdējuši daudz solījumu par to, kā politiķi gādās par valsts un sabiedrības labklājības pieaugumu. Nekas īpaši nav mainījies arī politiķu pēcvēlēšanu retorikā, jaunās valdības veidošanas procesā aizrautīgi deklamējot darāmos darbus gan ekonomikā, gan sociālajā jomā.

Temats par to, ka Latvijas tēlam jāveicina ārvalstu investīciju ienākšana un tūristu ierašanās, tiek aktualizēts laiku pa laikam.

Krievijā notiekošās ikgadējās Krievijas enerģētikas nedēļas ievadā tika publiskota šķietami negaidīta ideja par tā sauktā gāzes haba izveidi Turcijā, kas ļautu turpināt Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem Eiropas valstīm. Domājams, iecere ir saskaņota ar Turciju un tuvākajā laikā tiks (vai arī jau tiek) apspriesta abu valstu vadītāju līmenī.

Valsts prezidents Egils Levits intervijā TV24 Latvijas atpalicību no kaimiņiem raksturojis kā strukturālu nelaimi, norādot, ka patlaban mūsu valsts esot "vājākais motors" starp trim Baltijas valstīm

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību uzlabot skolā apgūstamo mācību saturu un pilnveidot mācību metodes. Kopumā izglītības jomā figurē daudz savstarpēju pārmetumu, un pa vidu visām pieaugušo domstarpībām ir skolēni, no kuriem tiek gaidīts, ka nākotnē viņi būs tie, kuri ar savu darbu ne tikai nodrošinās labklājību paši sev, bet arī padarīs mūsu valsti turīgāku. Taču nereti tiek piemirsts, ka vajadzētu diskutēt arī par to, vai izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus vai ir vērsta uz darba devēju, t. i., uzņēmēju, sagatavošanu

Jautājums par Progresīvo aicināšanu vai neaicināšanu topošajā valdības koalīcijā no viena grāvja – mītiskā stāsta par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts to negrib pieļaut tikai un vienīgi ideoloģisku iebilžu dēļ, – ir ātri vien pārmeties citā grāvī – teiksmā par to, ka Progresīvie ir dzidrs strauts, bez kura Latvijas politiskais dīķis sastāvēsies, Antiņš stikla kalnā neuzjās, Saulcerīte paliks neuzmodināta un maizi negriezīs nazis ass.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir pieņēmusi "pašu nopietnāko kopš 90. gadiem" lēmumu par mikroshēmu eksporta uz Ķīnu ievērojamu ierobežošanu.

Šodien