Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Lojalitāte – dalīta atbildība © DIENA

Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.

Vēlēšanas ziemas priekšvakarā © DIENA

Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)

Inflācija cērt peļņu © DIENA

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mērena inflācija nāk par labu saimnieciskajai aktivitātei, tā veicina peļņas gūšanu korporatīvajā sektorā, ļauj palielināt algas un galu galā ir labvēlīga tam, lai celtos arī kopējais labklājības līmenis. Taču šeit atslēgas vārds ir «mērena», un pašreizējais vairāk nekā 20% lielais patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē par tādu nav uzskatāms.

Lai neaizbrauktu no Latvijas © DIENA

Patlaban gan dažādi dati, gan publiski pausti viedokļi liecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji aizrautīgi bauda vasaru, tērējot naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai, ceļošanai, ēšanai restorānos un citām izklaidēm. Covid-19 radītie riski vēl nav pazuduši, bet vairs nav epidemioloģisko ierobežojumu, un, protams, tas šovasar daudzus cilvēkus pamudinājis pievērsties pandēmijas gados atliktajiem hobijiem.

Atzīstam – partiju programmas nestrādā © DIENA

Partiju programmas kā atskaites punkts to darbības izvērtēšanai Latvijas daudzpartiju koalīciju realitātē īsti nestrādā un nekad nav strādājis, lai gan ir ērts instruments, kuru izmanto plašā rituālu darbību spektrā, sākot no vairāksolīšanas priekšvēlēšanu periodā, līdz konkurentu troļļošanai, vēlētāju audzināšanai un kritiķu dažbrīd neviltotajiem centieniem caur programmām un to izpildi visu šo reālpolitiku ielikt jelkādā izmērāmā un pēc universāliem kritērijiem izvērtējamā rāmī.

Jaunās neitralitātes iezīmes © DIENA

Līdz ar esošās pasaules kārtības acīmredzamu izjukšanu pa visām šuvēm un pasaules aizvien uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.

Nosodījuma iemesls ir karš © DIENA

Pusgads jau aizritējis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un šo sešu mēnešu laikā Krievijai pausts starptautisks nosodījums, kā arī notikusi globāla mēroga norobežošanās no agresorvalsts.

Par viltus kandidātiem un dilemmām © DIENA

Dilemma, vai pret partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem, kuri paši nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izturēties kā pret "zickandidātiem", kurus sabiedrības interesēs, lai tā it kā netiktu muļķota ar viltus izvēlēm, būtu kā īpaši jāiezīmē vai pat jāizslēdz no publiskajām partiju priekšvēlēšanu debatēm, ir vairāk ētiski pamatota, bet, ja iedziļinās, nav loģiski īpaši pamatota.

Nav dūmu bez uguns? © DIENA

Pēdējās dienās uzreiz vairākas augsta ranga Polijas amatpersonas publiski ir veltījušas neglaimojošus vārdus Vācijai.

Politiķiem jāprot neaizvainot © DIENA

Ievirzi vadlīnijām uzņēmējiem "iespējamā nākamā Covid-19 viļņa pārvarēšanai" šonedēļ ir publiskojusi Ekonomikas ministrija (EM).

Irānas tagad vai nekad © DIENA

Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".

Neziņas un cerību viļņi © DIENA

Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.

Tautas pacietības pārbaude © DIENA

Energoresursu cenu kāpums un ar to saistītie jau augošie rēķini šobrīd ir viena no aktuālākajām tēmām mūsu sabiedrībā.

Vai izsūtījums impērijas nomalē? © DIENA

Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina režīma patieso seju un zvērībām Ukrainā palīdzēs atšķaidīt un ar laiku vest pie prāta propagandas un lielkrievu šovinisma apmāto Latvijas krievvalodīgo daļu.

Šengenas vīzas kara apstākļos © DIENA

Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra

Uzņēmējiem vajag skaidrību © DIENA

Nākamnedēļ valdība varētu vienoties par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aģentūra LETA vēsta, ka politiķu viedokļi par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem atšķiras, tomēr valdošās koalīcijas partijas spējušas konceptuāli vienoties, ka uzņēmējiem atbalsts ir jāsaņem.

Ankara uz diviem krēsliem © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos risinājās vairāk nekā četras stundas ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, par kuru biežāk pieminēto rezultātu kļuva vienošanās, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes turpmāk norēķināsies rubļos. Vienlaikus šī vienošanās, pēc visa spriežot, ir tikai aisberga pati redzamākā daļa

Varbūtību teorijas ziemai © DIENA

Patlaban izskatās, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai, – tādu varbūtības teoriju vakar intervijā Latvijas Radio pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Nevar nepamanīt, ka ar dažādām varbūtības teorijām šobrīd diemžēl ir aizrāvusies visa valdība, kas dara bažīgus gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības.

Kariņš: Izskatās, ka Latvijā pietiks gāzes visai apkures sezonai

Patlaban izskatās, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai, intervijā Latvijas Radio apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Risks zaudēt vēlētāju balsis © DIENA

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, jaušamas bažas, ka vēlētāju aktivitāte var būt zema. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56% no visiem balsstiesīgajiem vēlētajiem, kas nav daudz. 2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte bija vēl zemāka – 33,53%.

Vai pārieta Ķīnas Rubikona? © DIENA

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi, par spīti Ķīnas protestiem, īstenotā vizīte Taivānā, ko Pekina uzskata par tā sauktās vienas Ķīnas politikas pārkāpšanu, visticamāk, radikalizēs Ķīnas ārpolitiku, tostarp pietuvinot lēmuma pieņemšanu par Taibejas atgriešanu Pekinas paspārnē ar militāru spēku.

Priekšvēlēšanu laiks parasti raksturīgs ar to, ka politiķi ļoti cenšas izvairīties no neērtām tēmām un problēmjautājumiem un pārsvarā publiskajā retorikā runā par pozitīvām lietām, un vairāk vai mazāk sola labākus laikus sabiedrībai un valstij kopumā, ja tieši viņi tiks ievēlēti jaunajā Saeimā.

Paziņojumu par to, ka pieaugs elektrības cena, saņēmuši Elektrum produkta Elektrum Ekonomiskais lietotāji, bet informāciju, ka palielinās maksājumi par gāzi, – tie Latvijas gāzes klienti, kas norēķinās pēc izlīdzinātā maksājuma metodes.

Energoresursu, tostarp gāzes, cenu pieaugums Latvijā un pasaulē ir Krievijas brutālā kara Ukrainā sekas, svētdienas pēcpusdienā, reaģējot uz vispārējo šoku par svaigi saņemtajiem gāzes apkures izlīdzinātā maksājuma pārrēķiniem, paziņoja premjers Kariņš.

Iepriekšējās nedēļas nogalē kārtējo reizi saasinājās situācija Kosovas (vai pareizāk Kosovas un Metohijas) un Serbijas pierobežā, jo Kosovas varas iestādes iepriekš 1. augustu bija noteikušas par termiņu, pēc kura iestāšanās cilvēkiem, kuriem ir Serbijas personas apliecība, pēc ierašanās Kosovā tā jānomaina pret īpašiem pagaidu dokumentiem.

Nebūtu korekti apgalvot, ka mūsu valsti jau ir piemeklējusi tikpat dziļa ekonomiskā krīze kā 2009.–2010. gadā. Tomēr stresa līmenis ir ārkārtīgi augsts, un trauksmi izjūt pat tie cilvēki, kuriem ir racionāla, līdzsvarota attieksme pret dzīvi un nav raksturīgi krist panikā par sīkumiem vai sevi un apkārtējos tracināt ar iztēlē uzburtām apokaliptisku šausmu ainām.

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pirms ASV gaidāmajām starpvēlēšanām gandrīz visas socioloģiskās aptaujas liecina, ka balsojuma rezultātā republikāņi atgūs kontroli pār abām ASV Kongresa palātām. Turklāt ļoti ticams, ka vairākums šo republikāņu pārstāvēs nevis partijas klasisko spārnu, bet gan būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji.

Saeimas vēlēšanas tuvojas aizvien straujāk, un to var pamanīt ne tikai mediju ziņās un sociālajās saziņas platformās, bet arī dažādos brīvdabas pasākumos, kas šogad atkal bagātīgi baudāmi pēc iepriekšējo gadu liegumiem Covid-19 dēļ. Un šogad – kā jau vēlēšanu gadā – diemžēl neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa ir partiju aģitācijas teltis, kas zināmā mērā kaitina tos cilvēkus, kuri vēlas izbaudīt svētkus, nevis klausīties solījumus un pasakas par to, cik labi dzīvosim nākamos četrus gadus, ja tā vai cita partija iekļūs Saeimā un nākamajā valdībā.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, allaž tiek pētīts, kā situācija Latvijā izskatās uz citu valstu, it īpaši abu Baltijas kaimiņzemju, fona. Arī šis priekšvēlēšanu laiks nav izņēmums, un pie varas esošajai politiskajai elitei pārmet, ka mūsu valsts atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas.

Par ko nebalsot vēlēšanās? © DIENA

Atbildēt uz pēdējās nedēļās aizvien biežāk dzirdamo jautājumu, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, noteikti ir daudz grūtāk nekā uz jautājumu, par ko nebalsot.

Šodien