Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.
Lielā mērā sensacionāli noslēgusies Dienvidamerikas valsts Kolumbijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā visvairāk balsu (40,9%) saņēma kreiso spēku kandidāts, bijušais valsts galvaspilsētas Bogotas mērs un partizānu kaujinieks (ar savām skaļajām vardarbīgajām akcijām slavenā grupējuma M-19 aktīvs dalībnieks) Gustavo Petro.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar ar divu minūšu intervālumedijiem izsūtīja divas presesrelīzes, kas būtībā rāda pretēju ainu tautsaimniecībā. Pirmajāziņā teikts, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP)pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiemdatiem salīdzināmajās cenās ir palielinājiespar 6,7%.
Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.
Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) ģenerāldirektores Ievas
Jaunzemes aizbildināšanās, ka
vairāk nekā gadu pēc 29
Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai
traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā,
ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par
sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā
nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".
Pirms dažām dienās noslēdzās ASV prezidenta Džo Baidena pirmā vizīte Āzijas valstīs (Dienvidkorejā un Japānā), kuras mērķus, piemēram, televīzijas kanāls CNN raksturoja ar vārdiem "pēc vairākus mēnešus ilgas koncentrēšanās uz Ukrainu Baidens atkal pievērš savu uzmanību Āzijai". Jeb, ja precīzāk, tad Ķīnai.
Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var
izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.
Gada 23. un 24. jūnijā paredzētajā Eiropas Savienības (ES)
valstu līderu samita viens no
centrālajiem jautājumiem būs
par ES kandidātvalsts statusa
piešķiršanu Ukrainai.
Pēdējās nedēļās Rietumos ir
intensificējusies diskusija par
potenciālām pamiera sarunām
starp Ukrainu un Krieviju, kas
varētu novērst konflikta ieiešanu
"ilgajā fāzē", radot ievērojamus
zaudējumus arī visas Eiropas ekonomikai.
Saskaņas flirts ar ideju par jaunu,
savādāku pieeju sava elektorāta
mobilizēšanai apstākļos, kad
Krievijas agresija Ukrainā ir
izslēgusi iespēju laipot ap tēmu
par konstruktīvu sadarbību ar
Maskavu, ir izrādījies īss.
Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot
izdevumu būtisku pieaugumu,
kam galvenais iemesls ir mazināt
aizvien pieaugošo inflāciju valsts
ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.
Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts
Kosova iesniedza iestāšanās
pieteikumu Eiropas Padomē (EP),
tāpat vairākas Kosovas augstākās
amatpersonas ir izteikušās, ka ir
gatavas aktualizēt jautājumus par
Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un
Ziemeļatlantijas aliansē.
Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā
varētu šķist, dzīvojot ar
ziņām par karu Ukrainā,
augošo inflāciju, grūtībām
veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu
zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka,
un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien
aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz
ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim
pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši
mazāki un rindas veikalos – īsākas.
Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).
Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.
Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju politiski atbildīgās amatpersonas demisiju.
Nepieciešamība sabiedrībai
nodemonstrēt, ka atšķirībā no
reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav
Sarkanajā grāmatā ierakstīta
suga, kuru nomaiņa teju
saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav
vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu
jādemisionē.
Somijas un Zviedrijas gaidāmā
iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ
notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta
balsojumu, Zviedrijā, visticamāk,
vēl ne), ir ne tikai būtiskākais
notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno
dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī
būtiski maina politiskās spēles noteikumus
un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai
pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina
nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības
interesēm.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.
Skandāls saistībā ar notikumiem 9. un 10. maijā pie Pārdaugavā novietotā padomijas propagandas pieminekļa uzņem ļoti straujus apgriezienus un, pēc visa spriežot, jau pāraudzis valdošās koalīcijas attiecību krīzē.
Pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā audzis par 13%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Mūsu kaimiņvalstīs inflācija ir vēl augstāka – Lietuvā tuvojas 17%, bet Igaunijā sasniedz gandrīz 19%.
Krievijas diktators Vladimirs Putins savās
uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju,
pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla
kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja
vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā
skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju
apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja
PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā,
mērķus.
Paldies Dievam, 9. maijs, ir aizvadīts. Uzreiz jāsaka – nepievienojos
daudziem sociālo tīklu komentētājiem, kuri uzskata, ka šajā
datumā arī šogad Uzvaras laukumā notika kaut kas galēji briesmīgs, teju pielīdzināms varas nodevībai pret
latviešu tautu.
Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.
Nojaucamā padomju armijas
pieminekļa Pārdaugavā un 9.
maija problēma, pateicoties
patiesības stundai, ko nesis
karš Ukrainā, no problēmas,
kas vērsta uz āru – "ko par
mums padomās", "ko mums darīt ar krievu
kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā
mēs vēlamies tālāk dzīvot".