Atbildēt uz pēdējās nedēļās
aizvien biežāk dzirdamo
jautājumu, par ko balsot
Saeimas vēlēšanās, noteikti ir
daudz grūtāk nekā uz jautājumu, par ko nebalsot.
Iepriekšējā nedēļā Turcijā ar ANO un
Ankaras starpniecību tika parakstītas
vienošanās, kuras optimistiskā scenārija
īstenošanās gadījumā jau šonedēļ ļaus
Ukrainai atsākt labības un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa
jūras ceļu.
Nesen Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskoja kopīgas rekomendācijas politisko partiju programmu ekonomikas sadaļai.
Augustā iespējamā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīte Taivānā tiks uzskatīta par atklātu, pret Pekinu vērstu provokāciju un var izraisīt daudz vērienīgāku incidentu nekā 1996. gada Taivānas šauruma krīze, vēsta Ķīnas izdevums Global Times.
Nav pirmā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā partijas acīmredzot centīsies robus savu principu, ideju un risinājumu piedāvājumā kompensēt, radot mākslīgu iespaidu par ideoloģiskām sadursmēm un izstumjot priekšplānā sejas, kuras izraisa nāvīgu sašutumu politiskajos oponentos.
Pirms vakar notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānā virkne ASV amatpersonu pauda satraukumu par varbūtējām Irānas militāro bezpilota lidaparātu (BPLA) piegādēm Krievijas armijai, kā arī solīja šādā gadījumā noteikt pret Teherānu jaunas sankcijas. Vienlaikus bez ievērības tika atstāti citi daudz svarīgāki Krievijas un Irānas attiecību momenti.
Valdības pagājušajā nedēļā atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojums par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no enerģētiskās kūdras ieguves. Un nemaz nepārsteidz, ka valdība kārtējo reizi vispār neklausās eksportspējīgas nozares uzņēmēju iebildumos un argumentos, kas brīdina, ka šādi nepārdomāti lēmumi rada būtisku risku iznīcināt nozari.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, aktuāls kļūst jautājums
par to, kurš politiskais spēks
iegūs ārpus Latvijas dzīvojošo
vēlētāju jeb latviešu diasporas
balsis.
Kamēr rietumvalstu uzmanības
centrā atrodas pretimstāvēšana
Krievijai tās iebrukuma Ukrainā
dēļ, ievērojami mazāk uzmanības tiek pievērsts procesiem ne
Rietumu pasaulē, kur pieņemas
spēkā ģeopolitiskā kooperācija.
Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik drūmas, kā varētu
šķist, dzīvojot ar ziņām par
karu Ukrainā, augošo
inflāciju, grūtībām veikt
celtniecības un rūpniecības
pasūtījumu vai šo pasūtījumu zudumu.
Veids, kādā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par plānu jau no jaunā gada ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, piecu gadu laikā pakāpeniski pakļaujot obligātai iesaukšanai 18–27 gadus jaunus vīriešus, faktiski ir paraugs, kā savtīgu politisku mērķu sasniegšanai pamatīgi apdraudēt valstij ārkārtīgi svarīgas jaunas politikas ieviešanu.
Gada 11. jūlijā Krievijas kompānija Gazprom uz desmit dienām pārtrauca gāzes piegādes Vācijai un arī vēl vairākām citām Eiropas valstīm pa gāzesvadu Ziemeļu straume iepriekš ieplānotas gāzesvada tehniskās apkopes dēļ. Gadījumā, ja gāzes piegādes atjaunotas netiks, enerģētiskā krīze Eiropā pieņems grandiozus apmērus, un Eiropu gaida smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara beigām.
Aizsardzības ministrijas ideja
Latvijā ieviest vispārējo valsts
aizsardzības dienestu ir raisījusi
plašas debates, kurās netrūkst
arī dažādu paaudžu uzskatu
sadursmju asā formā.
Pēc tam kad Lielbritānijā, prasot premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata, no saviem amatiem atkāpās vairāk nekā 50 ministru un citu valsts augstāko amatpersonu, Džonsons, neraugoties uz centieniem palikt pie varas, bija spiests kapitulēt un paziņoja par demisiju. Kā premjera, tā Konservatīvās partijas vadītāja posteņus viņš pametīs, līdzko konservatīvie izraudzīs jaunu partijas līderi, kurš kļūs arī par nākamo valsts vadītāju.
Saeimas vēlēšanas nupat sāk tuvoties aizvien straujāk, par ko liecina ne tikai kalendārs, bet arī politiķu aktivitātes pieaugums publiskajā telpā. Nekādu pārsteigumu nerada fakts, ka jau vairākas nedēļas pie varas esošie politiķi – ministri, deputāti – aktīvi vizinās reģionālajās vizītēs, izrāda iepriekšējos četros gados nepieredzēta apjoma rūpes par skolotāju, ārstu un citu pilsoņu (lasi – potenciālo vēlētāju) darba dzīvi un sadzīves apstākļiem.
Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem,
kuriem tas nepieciešams, – šī
frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama
bieži. Tomēr neizpaliek arī
bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā
sistēma joprojām nebūs ieviesta.
Iepriekšējās nedēļas nogalē vērienīgas protesta akcijas, kuru gaitā dzīvību zaudēja gandrīz divi desmiti protestētāju, izcēlās iedzīvotāju ziņā daudzskaitlīgākās bijušās PSRS Vidusāzijas valsts Uzbekistānas autonomajā Karakalpakstānas Republikā.
Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs noritēja ikgadējais sarunu festivāls Lampa. Ar plašu publisko diskusiju tematiku, vairāk gan pielāgotu liberāli noskaņotas publikas gaumei un interesēm.
Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.
Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO
Plašu sabiedrības uzmanību nesen
piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts
valodas centrs, pamatojoties uz
Didža Šēnberga iesniegumu,
atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva,
Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova,
Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha,
Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes,
Skalbes, Kaudzīšu ielām".
Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas konservatīvā
vairākuma lēmums atcelt
1973. gada spriedumu lietā
Rou pret Veidu, atbilstīgi
kuram visā valstī legalizēja
tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis
pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā
jau zaudētā cīņā.
Valsts kontrole (VK) nākusi klajā
ar kārtējo valsts pārvaldei
neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums –
jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus
procesus, kuru iznākums var rezultēties ar
kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda
naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.
Neredzu iemeslu, kādēļ Krievijas histēriskā reakcija, draudot
ar mūsu kaimiņvalsts "Lietuvas sabiedrībai sāpīgu" atbildi
uz kravu tranzīta ierobežošanu līdz Kaļiņingradai, būtu
tāds apdraudējums latviešu sirdsmieram, lai,
nezaudējot optimismu par Krievijas zaudēto
sakodienu, tomēr pietiekoši atklāti apspriestu visus iespējamos draudus.
Ziemeļatlantijas alianses samitā,
kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai
nozīmīgu lēmumu pieņemšana.
Rīt un parīt paredzētās Eiropas
Savienības (ES) valstu vadītāju
jeb Eiropadomes sanāksmes
viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES
kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.