Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Bez lūkošanās uz austrumiem © DIENA

Nesen mūsu sabiedrībā raisījās diskusija par uzņēmumiem, kas produkciju eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Sudānas brīdinājuma zvans © DIENA

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.

Vasaras brīvdienas beigušās © DIENA

Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.

Ko gaida iedzīvotāji? © DIENA

Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.

BRICS paplašināšanās jautājums © DIENA

Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.

JV tapa politiski sodīta © DIENA

Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.

Pārmaiņas un problēmas © DIENA

Bijušā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa darbība domes vadībā ilga no 2020. gada 2. oktobra līdz šā gada 5. jūlijam.

Pesimistisku bažu piepildīšanās? © DIENA

Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.

Aizkavējies sašutums © DIENA

Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.

Svarīgākais – uzreiz neticēt © DIENA

Sociālo tīklu popularitāte nenoliedzami ir nesusi daudzus ieguvumus.

Diplomāti un lielgabali © DIENA

Turpina saglabāties spriedze ap Nigēru, kur militārā hunta ir atstādinājusi no amata valsts prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā kategoriskā tonī pieprasa Francija un tai draudzīgās reģiona valstu valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot ar iebrukumu Nigērā.

Ko izvēlēsies valsts? © DIENA

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.

Lai atgrieztos, vajag drošību © DIENA

Partijas Jaunā Vienotība politiķu un dažādu nozaru uzņēmēju nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu, kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau aptuveni desmit gadu.

Trešā kandidāta ēna © DIENA

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur neoficiāli jau pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs (vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju Roberts Kenedijs jaunākais.

Bez ceļakartes – grāvī © DIENA

Daudzu gadu garumā politiķi aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus veselībā, izglītībā, demogrāfijā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā, enerģētikā, transportā, drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.

Eiropeiskas vēlēšanas gaidot © DIENA

Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā, kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz septiņus simtus.

Slēpj gatavošanos vai neko nedarīšanu? © DIENA

Otrdien Diena publicēja interviju ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu, kurš nesa brīdinošu ziņu – lai kā mūs kušinātu amatpersonas, pie robežas Baltkrievijas pusē ievestie Putina algādži vāgnerieši mūsu valstij rada reālu apdraudējumu, kuru ir teju neiespējami novērst, kur nu vēl prognozēt tā sākumu un formu.

Kara ēna pāri Rietumāfrikai © DIENA

Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.

Lai tēriņi mazinātos visiem © DIENA

Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā atkal paaugstināja procentu likmes.

Maskava un Phenjana © DIENA

Ziemeļkorejā vairāku dienu vizītē ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš militarizētajā valstī tika sagaidīts ar lielu pompozitāti, tostarp krietnu laiku pavadot kopā ar Phenjanas diktatoru Kimu Čen Unu.

Neapjukt svešās manipulācijās © DIENA

Jautājumā par valsts valodas prasmju eksāmenu Krievijas pilsonību reiz pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk daudz manipulāciju, kurās prasītos ieviest skaidrību.

Jēdziens "alkflācija", t. i., alkatības izraisīta inflācija, tiek attiecināts galvenokārt uz pārtikas cenām veikalos.

Jautājums par Stambulas konvencijas ratifikāciju ar premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) vieglu rokas vēzienu visā nopietnībā ir ticis pacelts vienā līmenī ar tādām problēmām kā skolu tīkla samazināšana, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, valdības bezpalīdzīgā noskatīšanās uz pārtikas cenu kosmisko lidojumu.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Spānijā notika valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuras pamainīja spēku samēru starp pie varas esošajiem sociālistiem un opozīcijā esošo Tautas partiju par labu pēdējai, taču tā arī nespēja nodrošināt nedz kreisajiem, nedz labējiem vairākuma valdības izveidei nepieciešamo deputātu vietu skaitu.

Mērķis – mūsu drošība

Nesen mūsu sabiedrībā uzvirmoja diskusijas par to, ka sods, kas piespriests prokremliskam aktīvistam par nelikumīga intelektuālā un fiziskā atbalsta sniegšanu Krievijai, šķiet pārāk niecīgs. Šim prokremliskajam aktīvistam tika uzlikts 15 500 eiro liels naudas sods.

Briselē šā gada 17. un 18. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) trešais samits, kura norise uzskatāmi parādīja, ka apvienotā Eiropa un Latīņamerika dzīvo divās ļoti dažādās pasaulēs, kā arī dažādi raugās uz globālās ģeopolitikas procesiem.

Diskusija par iespēju samazināt PVN pārtikai, tādējādi samazinot tās gala cenas veikalos, sen nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd, kad turpinām piedzīvot augstu inflāciju tieši pārtikas jomā, kas turklāt vēl paralēli uzjundījusi viedokļu sadursmi par to, vai veikalos esošās cenas nav nepamatoti uzskrūvētas.

Aptuveni divas trešdaļas (66,5%) Latvijas iedzīvotāju valdības komunikācijā sagaida viedokļu dažādību.

Pagājušajā nedēļā par sava veida sensāciju kļuva Indijas ārlietu ministra Subramanjama Džaišankara paziņojums šīs valsts plašsaziņas līdzekļiem, ka Ņūdeli nav plānu attiecībā uz BRICS vienotās valūtas ieviešanu, kas ir aktuāla tēma vadošajās nerietumu valstīs.

Vērojot procesus Rīgas domes un arī valdības koalīcijas kontekstā, izskatās, ka vasara izdarījusi savas korekcijas arī politisko kaislību teātrī un pēdējo dažu mēnešu laikā pieredzētās izrādes ir apnikušas ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem aktieriem.

Šodien