Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Garām palaista iespēja © DIENA

Februāra sākumā ar gala ziņojumu klajā nāca Saeimas "Covid komisija", kuras secinājumu izskatīšana Saeimas sēdē ir atlīkta līdz šai ceturtdienai. Tā gan vairāk būs formalitāte – vienprātība par ziņojuma tekstu valdošās koalīcijas partiju starpā tika panākta jau komisijas ietvaros, kuras pilnais nosaukums Parlamentārās izmeklēšanas komisija Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai rezultātā ir izrādījies fikcija.

Epidemiologiem laiks atgriezties kabinetos © DIENA

Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.

Pārvaldes reforma pēdiņās © DIENA

Skarbus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par 2017. gadā valdības apstiprinātā Valsts pārvaldes reformu plāna realizāciju. Lai gan definētais mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.

Iezīmējas jaunu globālo protestu vilnis © DIENA

Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.

Vārda brīvība un tolerance © DIENA

Vārda un domas brīvība ir nozīmīga vērtība, kura jāaizstāv Eiropas Parlamentam. Tā, spriežot pēc Eirobarometra aptaujas, uzskata 27% respondentu kopumā Eiropas Savienībā un 26% tieši Latvijā. Diskusijas par vārda brīvību īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas laikā, turklāt, pastāvot epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un attīstoties modernajām tehnoloģijām, iedzīvotāji aizvien vairāk lieto sociālos tīklus, kas ļauj ikvienam publiski paust savu viedokli.

Darbības imitācija © DIENA

Pagājušajā nedēļā atļāvos paust kritisku ironiju par valsts pārvaldes vēlmi visus iespējamos procesus tik ļoti birokratizēt un salikt visādos instrukciju rāmjos, ka beigās nav jābrīnās par faktu, ka sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, vispār nesaprot, ar ko un kādēļ ikdienā nodarbojas valsts pārvalde. Taču nodokļu maksātāju barotā ierēdniecība nelika ilgi vilties un šonedēļ atkal "iepriecina" ar kārtējo birokrātijas šedevru.

Iespēju logs Francijas prezidentam © DIENA

Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.

Zaļais un sarkanais režīms © DIENA

Brīdī, kad daudzās valstīs tiek mainīti Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, arī Latvijā šķēpi tiek lauzti par to, cik jēgpilni ir saglabāt "zaļo režīmu" ("Ieeja tikai armCovid-19 digitālajiem sertifikātiem") un "sarkano režīmu" ("Var apmeklēt, neuzrādot sertifikātu").

Guļavas un blēži © DIENA

Saeimas opozīcija pagājušajā nedēļā pievērsa uzmanību kādai problēmai, kas pieraduma dēļ dažiem nu jau sāk šķist par pašsaprotamu normu.

Koalīcija demonstrē politisko tuvredzību © DIENA

Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.

Gāzes vads, kas sola problēmas Eiropai © DIENA

Pirms šodien Pekinā paredzētās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota arī tās līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī parakstīs vairākus divpusējās sadarbības līgumus.

Neiekrist jaunos slazdos © DIENA

Eiropas ekonomiskajā politikā šobrīd iezīmējas divas tendences – panākt iespējami lielāku enerģētisko neatkarību, sevišķi no nedrošiem resursu piegādātājiem, kā arī tā dēvētais zaļais kurss, kas paredz aizvien lielāku uzmanību veltīt atjaunojamajiem enerģētiskajiem resursiem un kļūt "klimatneitrāliem".

Kuram ticēt, kuram neticēt? © DIENA

Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."

Vācijas fronda un rietumu vienotība © DIENA

Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".

Slīkšana instrukcijās © DIENA

Vakar elektroniskajā pastā saņēmu ierastos ikdienas sūtījumus no valdības preses dienesta, un manu uzmanību pievērsa viens konkrēts sūtījums, kas sevī ietver gluži vai proletariāta laikmeta uzsaukumu "darbaļaudīm". Proti, jau e-pasta nosaukums bija intriģējošs – "Jaunā kārtība palīdzēs mērķtiecīgāk plānot valsts iestāžu darbību". Protams, virsraksts aicināt aicināja atvērt gan pievienoto preses relīzi, gan arī konkrēto normatīvo aktu ar nu jau diezgan birokrātisku nosaukumu "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu".

Politiķi ignorē problēmu © DIENA

Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.

Pārpratumu politiķi © DIENA

Neveiklu situāciju pagājušajā nedēļā piedzīvoja premjers Krišjānis Kariņš, publiski izsakoties, ka sabiedrība nevarot mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā neesot pieprasīta. Protams, šī sašutuma vētru izraisījusī frāze ir jāskata LTV notikušās intervijas kopējā kontekstā, un tomēr jāpiekrīt gan uzņēmēju, gan citu nodokļu maksātāju paustajam, ka tas skanēja aizvainojoši no personas, kuru tiešā veidā ar saviem samaksātajiem nodokļiem uztur gan uzņēmēji, gan pārējie nodokļu maksātāji.

Izvēle starp vienu vainīgo vai nevienu? © DIENA

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Darbības un pretdarbības © DIENA

Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.

Ārpolitikas debatēs apiet iekšpolitiku neizdosies © DIENA

Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.

Konservatīvie un liberāļi © DIENA

Latvijas iedzīvotāji gadiem esot atbalstījuši liberālu, nevis konservatīvu ekonomiku, un tā rezultātā šobrīd neizdodas raiti pārvarēt krīzes – gan Covid-19 krīzi, gan energokrīzi. Šāds viedoklis pēdējā laikā izskan saistībā ar Latvijas ekonomiskajām problēmām un politiskajām izvēlēm šo problēmu risināšanā.

Sekojot notikumiem ap Ukrainu un visdažādākajiem paziņojumiem no "liela mēroga karš ir neizbēgams" līdz "nekas jau nav noticis", pārņem sirreāla sajūta.

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb ass Lielbritānija – Polija – Ukraina izveidei. Nedaudz vēlāk, viesojoties Austrālijā, šo paziņojumu apstiprināja arī ministre, tiesa, neiedziļinoties ieceres niansēs.

Elektrības cenu augšupeja un ģeopolitiskā spriedze veicina to, ka mūsu sabiedrības dienaskārtībā atkal parādās tādas frāzes kā "Vajag enerģētisko neatkarību!" un "Jābūvē sava atomelektrostacija (AES) – Latvijai vienai pašai vai visām Baltijas valstīm kopā!". Izskan arī visai ekstravaganti viedokļi – gan elektrības cenu kāpums tiek skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, gan tiek apgalvots, ka līdz šim elektrība esot bijusi tik lēta, ka sabiedrība pieradusi to tērēt neracionāli. Patiesībā, protams, pandēmija tiešā veidā nav elektrības cenu kāpuma izraisītāja, un arī iepriekš, kad par Covid-19 pat nerunāja, elektrības cena bija mainīga.

Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.

Noraugoties centrālo banku pasivitātē attiecībā uz lēmumu pieņemšanu gadu desmitiem straujākā patēriņa cenu skrējiena apturēšanai, var rasties jautājums, vai līdz ar jaunās desmitgades sākumu pasaule nav iegājusi jaunas, daudz augstākas inflācijas laikmetā

Vakar apritēja tieši gads, kopš 46. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās demokrātu pārstāvis Džo Baidens, un šis gads uzskatāmi liecina, ka vairākums ar Baidena prezidentūru saistīto cerību nav piepildījies.

Premjers Krišjānis Kariņš, pieminot 1991. gada barikādes, vakar videouzrunā akcentēja sabiedrības milzīgo saliedētību toreiz, faktiski ar kailām rokām stājoties pretī "līdz zobiem bruņotiem" PSRS militāro vienību kaujiniekiem.

Katrs eiro, ko iedzīvotāji iztērē aiz mūsu valsts robežām, ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli nesen LTV1 raidījumā 1:1 pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Šodien