Tāpat Londona tika aicināta ANO līmenī atsākt sarunas par salu teritoriālo piederību.
Jautājums par to, kam īsti pieder minētās salas, dienaskārtībā atrodas vēl kopš 1816. gada, kad Argentīna pasludināja neatkarību no Spānijas. Par Argentīnas daļu tika atzītas arī toreizējās Malvinu salas, kuras gan vēl gandrīz divus gadu desmitus palika Spānijas valdījumā. Savukārt pēc tam, kad salas pārgāja Argentīnas rokās, tajās ieradās arī britu karakuģis kopā ar pirmajiem kolonistiem. Londona salas pasludināja par savu īpašumu, atsaucoties uz to, ka briti bijuši pirmie, kas tās atklājuši (lai gan pirmie bija franču jūrnieki).
Konfliktēt ar "jūru valdnieci" un impēriju, kurā vārda tiešā nozīmē nekad nenoriet saule, Buenosairesa neiedrošinājās, tomēr arī no pretenzijām nekad neatteicās. 1982. gadā Argentīnas militārā hunta mēģināja atgūt salas ar spēku, taču pārvērtēja savas iespējas, kā arī nenovērtēja britu premjeres Margaretas Tečeres izlēmību, kamdēļ cieta sakāvi. Šie notikumi ir zināmi kā Folklendu karš, lai gan oficiāli neviena no pusēm karu nepieteica. 2013. gadā salās savukārt notika referendums, iedzīvotājiem vienprātīgi nobalsojot par piederību Lielbritānijai tās aizjūras teritorijas statusā. Kas bija prognozējami, jo salās nav citu iedzīvotāju kā tikai britu kolonistu pēcteči.
Londonā jautājums par salu piederību tiek uzskatīts par neatgriezeniski izlemtu, tomēr Buenosairesa turpina tās uzskatīt par savu teritoriju. Atteikšanās no 2016. gada vienošanās (kura Argentīnā bija ārkārtīgi nepopulāra), visticamāk, liecina, ka valsts cer izmantot globālo ģeopolitisko nestabilitāti un lielvaru konfrontāciju, lai labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā vēlreiz mēģinātu atgūt kontroli pār salām. Pagaidām runa ir par diplomātiskām metodēm, tomēr teorētiski ir iespējams pat mēģinājums "pārspēlēt" 1982. gadu.
Nerietumu pasaulē Malvinu/Folklendu jautājums tiek uzskatīts par spilgtu Rietumiem piedēvēto "dubulto standartu" pielietošanas piemēru, un šīs pasaules daļas simpātijas viennozīmīgi atrodas Argentīnas pusē. Buenosairesas tāpat ne īpaši labās attiecības ar rietumu anglosakšu daļu pavisam noteikti neuzlabo tās vēlme turpināt draudzību ar Pekinu un arī Maskavu, pievienoties BRICS u. c., kamdēļ šeit jau sākas staigāšana pa plānu ledu.