Luksemburga sāk prezidentūru ES
Pirmajā jūlijā Eiropas Savienības Padomes prezidentūru no Latvijas uz nākamo pusgadu pārņēmusi Luksemburgas Lielhercogiste.
Diena Eiropā
Atēnas vēršas pie troikas ar palīdzības lūgumu
Grieķijas valdība trešdien vērsās pie saviem kreditoriem, lai izlūgtos finansiālo palīdzību pēc tam, kad otrdien noslēdzās līdzšinējā starptautiskā palīdzības programma un Atēnas neatmaksāja Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,5 miljardus eiro. Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo industriāli attīstīto ekonomiku, kas nav laikus izpildījusi parādsaistības pret SVF un šajā ziņā pievienojusies Zimbabvei, Sudānai un Somālijai.
Polija uzraudzīs Baltijas reģionu
Vakar, 1. jūlijā, Polija sāka prezidentūras gadu Baltijas jūras valstu padomē (BJVP). Kā galvenos atslēgvārdus industriālā valsts izvēlējusies ilgtspējību, radošumu un drošību. Tiesa gan, ar drošību drīzāk jāsaprot civilā un vides drošība, nevis militārā, jo, kā medijiem Varšavā uzsvēra Polijas Ārlietu ministrijas un BJVP pārstāvji, padome nav militāra organizācija, tā arī tieši neiesaistās konfliktos un to risināšanā.
Eiropas Savienības nauda nonāk arī pierobežā
Pēdējos gados Igaunijas pilsētas Narvas, kas atrodas mūsu kaimiņvalsts ziemeļaustrumos, tieši pie Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas, vide piedzīvojusi vērā ņemamas pārmaiņas.
Bijušais Igaunijas ārlietu ministrs: Bez apjomīga ES atbalsta ir draudi Ukrainas nākotnei
Mums ir pienākums runāt par Ukrainu. Bez pārlieka starptautiskā politkorektuma un vēlmju domāšanas.
Nelegālie migranti Kalē satrauc britu valdību
Vairāki tūkstoši migrantu, pārsvarā no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, no Francijas ziemeļu ostas pilsētas Kalē mēģina nelikumīgi šķērsot Padekalē šaurumu, lai nokļūtu Lielbritānijā, kur viņi cer sākt labāku dzīvi.
EIB viceprezidents: Latvijai ekonomiskie burbuļi nepalīdzēs
"Es nezinu, vai var stingri solīt, ka ES vidējo līmeni jūs sasniegsiet
jau tuvākajos desmit gados. Tas būs atkarīgs no valdības
makroekonomiskās politikas, reformām, kā arī ģeopolitiskās situācijas
reģionā," intervijā Rūtai Kesnerei norāda Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Pims van Ballekoms, piebilstot, ka Latvija ir uz pareizā ceļa - atliek vien nezaudēt pacietību.
Latvijas zinātnieki ar patentiem Eiropas līmenī netiek
Viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš - nesen Parīzē saņēma atzinību Eiropas līmenī, tiekot nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai. Gan pirms svinīgās ceremonijas, gan tajā liela uzmanība tika pievērsta patentiem - to nozīmei, aizsargājot zinātnieka darbu, - un ekonomiskajam labumam, ko no patentiem iegūst valsts.
Bulgārijā aicina beigt sadursmes ar čigāniem
Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs aicinājis iedzīvotājus nomierināties pēc dažas dienas ilgušā saspīlējuma, kas vietām pārvērtās vardarbībā pret čigāniem, kuri ir ap 10% no valsts iedzīvotājiem, vēsta Euractiv.com. "Es mudinu visus būt uzmanīgiem un nespēlēties ar uguni. Ir ļoti viegli uzšķilt etnisko konfliktu," premjerministrs teica žurnālistiem.
Junkers pārmet Grieķijas valdībai maldināšanu
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pārmetis Grieķijas valdībai, ka tā saviem vēlētājiem nestāsa patiesību par sarunām ar starptautiskajiem kreditoriem, vēsta BBC. Šādi viņš komentējis Grieķijas premjerministra Alekša Cipra teikto, ka kreditori mēģina "pazemot" Grieķiju.
Pērn teju dubultojies Eiropas filmu skatītāju skaits Latvijā
Rekords neatkarīgās Latvijas vēsturē - tā Nacionālais kino centrs (NKC) komentē datus par Eiropas filmu skatītāju skaitu mūsu valstī 2014. gadā. Pērn Latvijas kinoteātros izrādītas 210 Eiropā tapušas filmas, kuras noskatījušies 493 570 cilvēki. Pieaudzis arī Latvijā veidoto filmu skatītāju skaits. Jomas pārstāvji gan norāda, ka pagājušais gads bijis izcili labvēlīgs, jo Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros bija pieejami līdzekļi, kādu šogad vairs nav.
Iespēja mazināt energoatkarību
Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.