Sākot nodarboties ar skriešanu, apkārt esošie cilvēki sākumā tev būs svešinieki, bet 5–10 gadus vēlāk viņi būs gandrīz vienīgie tavi draugi, stāsta viens no Latvijas labākajiem taku ultramaratonistiem Andris Ronimoiss. Viņš nebija sportojis nopietnā līmenī, bet 30 gadu vecumā pēkšņi izvirzīja mērķi kļūt par vienu no pasaulē labākajiem, kas noveda pie uzvaras Pasaules kausa posmā un 11. vietas pasaules čempionātā taku skriešanā. Tomēr, lai sāktu skriet, nevajag obligāti domāt par ultramaratoniem, jo tam pievērsties un uzlabot savu veselību ir iespējams gandrīz ikvienam no mums. "Pamatu, lai mēs dzīvotu ilgi un veselīgi, skriešana attīsta ļoti labi," uzsver komandas Supervaroņu treniņi treneris. "Sākumā ir jāpaskrien arī lēni, lai pēc tam varētu skriet ātri. Katrs var būt skrējējs, un katrs var būt supervaronis."
Par skolu tīklu un tā optimizāciju, demogrāfiju, pedagogu nodrošinājumu, ataudzi, Programmu skolā un citām izglītības jomas aktualitātēm Aismas Orupes saruna ar Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītāju Aiju Didrihsoni.
Kinorežisors Dzintars Dreibergs par TTT komandas pirmajām zvaigznēm, par izdomātā groza materializēšanos un par neizrunāto pelēko zonu Latvijas nesenajā vēsturē.
Pirmo reizi Latvijā ir iestudēts leģendārā amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Viņa darba nozīmi sarunā ar KDi atklāj šā baleta inscenētājs Kiplings Hjūstons
Pašreizējo politisko klimatu
valdības koalīcijā un
prognozējamos situācijas
attīstības scenārijus intervijā
Agnesei Margēvičai analizē
viens no pieredzes
bagātākajiem Saeimas
politiķiem Augusts Brigmanis
(ZZS)
Par tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespēju izmantošanu tautsaimniecības attīstības sekmēšanai ar biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju Juri Kabakovu sarunājas Andis Sedlenieks.
Gan Stambulas konvencijas
aizstāvjiem, gan pretiniekiem
vajadzētu elpot dziļi, lai
sabiedrības radikalizācija
nesāktu tuvoties ASV
līmenim, intervijā Agnesei
Margēvičai norāda politologs
Jānis Ikstens.
"Es bezkaunīgi daru to, ko uzskatu par pareizu. Man ir
pietiekami daudz spēka un zināšanu, lai varētu aizstāvēt savu lietu," apgalvo Latvijas konceptuālisma klasiķis Leonards Laganovskis pirms personālizstādes Tīrs griezums atklāšanas
No piemājas dīķa pļavas Mērniekos līdz klusā okeāna piekrastei Tokijā ar vienlīdz lielu apņēmību šķēpu gatava lidināt Anete Sietiņa, kura šoruden kļuva par ceturto Latvijas vieglatlēti uz pasaules čempionāta goda pjedestāla. Lai gan sudraba vērtais metiens tika veikts teju pēc spriedzes filmas cienīga scenārija, vidzemniece nebūt neraujas starmešu gaismā un priecājas, ja par viņu runā darbi, nevis fotogrāfijas vai ieraksti mūsdienās pasauli pārņēmušo soctīklu sapņu un iedomu pasaulē. «Esmu šeit. Pavisam īsta!» uzsver sportiste, kuras šāda mēroga panākums bija nepieciešams visai Latvijas vieglatlētikas saimei, lai atgādinātu par savu nozīmi pašmāju sportā. Anete ir pārliecināta, ka tas var kļūt par sākumu kaut kam jaunam un skaistam.