Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai
elektrības cenas būtiski nepieaugtu. Tā lakoniski var formulēt
mērķi, uz kādu būtu jāizvirzās
mūsu valsts enerģētikas politikai.
Neraugoties uz pēdējā brīdī noslēgto divu nedēļu pamieru starp ASV un Irānu, kā arī Pakistānā gaidāmajām abu pušu sarunām, kā pamiera nākotne, tā iespēja panākt kādas plašākas vienošanās joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes.
Saeimas vēlēšanu rezultāti mūsu sabiedrībā ir izraisījuši gan prieku, gan izbrīnu, gan sašutumu. Tomēr nav bijis tā, ka iedzīvotāju vairākumam rastos bažas, ka vēlētāju balsis ir saskaitītas nepareizi un ka tas ietekmējis to, kuri politiskie spēki guvuši uzvaru un kuri – ne. Ir bijuši politiķi, kuri cerējuši uz panākumiem un meklējuši vainīgos, ja panākumi nav gūti. Ir bijis arī pa kādam sazvērestības teoriju kultivētājam, tomēr tie bijuši atsevišķi gadījumi. Mūsu valsts šajā ziņā nav unikāla, tāpat ir bijis arī citur pasaulē.
Marta beigās Kamerūnā aizvadītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē netika panākta vienošanās par gandrīz trīs gadu desmitus ilgušā moratorija, kas nodrošināja beznodokļu elektronisko pārraidi starp PTO dalībvalstīm, pagarināšanu.
Dažādi finansiālie samezglojumi ar lidsabiedrību airBaltic ir saistīti jau daudzus gadus. Pašreizējā aktualitāte par to, ka politiķu vidū nav vienprātības, vai piešķirt airBaltic aizdevumu, ir tikai kārtējā, lidsabiedrībai veltītā diskusija.
Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.
Plaša mēroga karadarbība Tuvajos Austrumos, kas turpinās vairāk nekā mēnesi un, pat pēc pieticīgām aplēsēm, jau ir nodarījusi globālajai ekonomikai zaudējumus 3,5 triljonu ASV dolāru apmērā (apmēram līdzvērtīgus Francijas vai Indijas nominālajiem IKP), acīmredzami joprojām ir tāla no sava noslēguma.
Latvijā uzņēmējdarbības vidi pozitīvi vērtē vairāk nekā 40% uzņēmēju, bet negatīvi – vairāk nekā 50%. To atklāj augstskolas Turība Biznesa indekss, kas tika publiskots martā un ir veidots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Iepriekšējās nedēļas beigās Slovēnijā tika aizvadītas lielā mērā dramatiskas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas, pēc kurām šo nelielo valsti acīmredzami gaida ne mazāk dramatisks jaunas valdības veidošanas process.
Viens no tematiem, kas šogad Latvijā var kļūt par politisku un ekonomisku aktualitāti, ir imigrācija. Turklāt ir jau parādījušās pazīmes, kas liecina, ka attieksme pret imigrāciju šķeļ mūsu sabiedrību.
Nesen platformā Persuasion tika publicēts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Ko patiesībā nozīmē Rietumu civilizācija (What Western Civilization Really Means), kas acīmredzami ir plaši zināmā domātāja mēģinājums fundamentāli pārdefinēt šo jēdzienu, vienlaikus turpinot aizstāvēt tieši Rietumu civilizācijas tiesības uz vienīgās universālo vērtību nesējas statusu.
Sākoties pavasarim, tuvojas brīvdabas pasākumu un āra kafejnīcu sezona, un kārtējo reizi saasinās jautājums par izklaides troksni. Pēdējā laikā izklaides trokšņa tēmai ir pievērsusies Satversmes tiesa un Saeima. Lietā par izklaides trokšņa regulējumu Satversmes tiesa analizē to, vai normatīvajā regulējumā ir nodrošināts līdzsvars starp iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu vidi un izklaides nozares interesēm