Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
Pēdējās dienās grūti samierināties,
cik daudziem aizkaitinājums par
kreisi liberālās ideoloģijas uzspiestajiem pārspīlējumiem un
valdošās elites ilgstošo aroganci
tiktāl aizmiglojis prātu, ka tie
gatavi sajūsmā aplaudēt katram "vecās
sistēmas grāvēja" Trampa un viņa komandas
izteikumam, pat ja tie idejiski vērsti pret
Latvijas interesēm un klaji atkārto Putinam
izdevīgus vēstījumus.
Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pusotru stundu ilgā telefona saruna ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu pašsaprotami ir izraisījusi milzu ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos, liekot atgriezties arī pārspriedumiem par jaunas Jaltas iespējamību.
Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.
Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.
Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir
digitalizējusi visus valsts
pakalpojumus, un norādīja, ka
tas palīdz igauņu zemei kļūt
par starptautiska mēroga
līderi digitālās pārvaldības jomā.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas
Tēma par ierēdniecības piespiedu atgriešanu klātienes darbā pēc patiesi pārāk ieilgušajām "kovidbrīvdienām" pati par sevi ir adekvāta un pamatota. Taču, kā jau teju viss, kam pēdējā laikā pieķeras politiskā vadība, arī šī tēma strauji kļūst par vēl vienu apliecinājumu nespējai skaidri definēt mērķi, ticami argumentēt un iedzīvināt lēmumos.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.