Francijas prezidents Emanuels
Makrons nesen nāca klajā ar savu
kārtējo skaļo iniciatīvu – piedāvājumu izvietot Francijas kodolieročus
Eiropas valstu teritorijās, lai aizsargātu tās no ārējiem draudiem.
Marta sākumā Latvijas Banka publiskoja maksājumu statistikas pārskatu. Tajā ir īpaši uzsvērti krāpniecisko maksājumu dati. Pērn veikti 35 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10,5 miljonu eiro apjomā. «Vidēji dienā veikti 19 krāpnieciski kredīta pārvedumi (vidējā summa – 1171 eiro) un 77 krāpnieciski karšu maksājumi (vidējā summa – 85 eiro),» ir secinājusi Latvijas Banka.
Izraēlas un ASV 28. februārī sāktais
uzbrukums Irānai, kura mērķis ir
panākt tajā valdošā teokrātiskā režīma
nomaiņu, bija paredzams un būtībā
neizbēgams, taču tikpat lielā mērā
paredzamas ir šī uzbrukuma sekas,
kura ietekme sniegsies tālu aiz Lielo Tuvo
Austrumu reģiona robežām.
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām, kas
gaidāmas 3. oktobrī, palikuši
septiņi mēneši, un jau ir vērojama gatavošanās šīm vēlēšanām
gan praktiski, gan saturiski. Tā,
piemēram, ir jau paziņots, ka
Rīgā varēs balsot 158 vēlēšanu iecirkņos, no
kuriem 111 atradīsies izglītības iestādēs, bet
12 – tirdzniecības centros.
Meksikā pēc tās drošības dienestu – sadarbībā ar ASV – īstenotās valsts, iespējams, lielākā narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, zināma kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma šī narkokarteļa kaujinieku sarīkoti nemieri.
Dzelzceļš Rail Baltica ir ieguvis
tādas ieceres slavu, kura ir
ambiciozi pieteikta un jūsmīgi
slavēta, bet kuras īstenošana ir
iestrēgusi dažādos sarežģījumos.
Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas lēmums par
„Trampa tarifu” atcelšanu
pašsaprotami ir iedvesmojis
viņa politiskos oponentus,
tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga
iebrukuma Ukrainā ir pagājuši
četri gadi. Karš kopš 2022. gada
24. februāra norit Eiropas
Savienības (ES) tuvumā, un pie
tā pa šiem gadiem ir pierasts.