Lai arī aš Šarā solīja Sīrijas dažādajām etniskajām un reliģiskajām kopienām līdztiesību un mierīgu līdzāspastāvēšanu, realitāte acīmredzami izrādījās cita. Aizbildinoties ar cīņu pret iepriekšējā prezidenta Bašāra el Asada atbalstītājiem, pie varas nākušie radikālie islāmisti izvērsa represijas pret "neticīgajiem", pie kādiem bieži tika pieskaitīti arī mērenie sunnītu musulmaņi.
Pēc šā gada marta sākuma notikumiem šiītu musulmaņu alavītu (šai kopienai piederēja el Asads) apdzīvotajā valsts daļā, kur notika slikti organizēts sacelšanās mēģinājums pret HTS, represijas, it īpaši pret alavītiem, savukārt ir kļuvušas vērienīgas un asiņainas. Turklāt islāmisti pat necenšas slēpt savus "sasniegumus" un ir pārplūdinājuši internetu ar būtībā etnisko un reliģisko tīrīšanu videoierakstiem. Cik liels ir upuru skaits tieši civiliedzīvotāju vidū, nav zināms, taču ticams, ka tas sniedzas tūkstošos.
Oficiāli vardarbība tiek attaisnota ar cīņu pret el Asada piekritējiem, kā arī ar to, ka to īsteno kādi HTS valdības nekontrolēti grupējumi, tomēr šie argumenti izklausās nepārliecinoši. Ja civiliedzīvotājus, kuri vēl nesen neizrādīja vēlmi atbalstīt el Asadu un nekādi nepretojās HTS nākšanai pie varas, slepkavo islāmisti ar HTS atpazīšanas zīmēm, tad tas uzskatāmi liecina, ka aš Šarā vārdi neatbilst darbiem.
Likumsakarīga vardarbības tālāka attīstība, jāpiebilst, tika piedzīvota šīs nedēļas sākumā, kad HTS kaujinieki mēģināja iebrukt jau Sīrijas kaimiņvalstī Libānā, kur prognozējami sastapās ar šīs valsts armijas un kustības Hezbollah atbildi. Tāpat šie notikumi ir uzskatāmi parādījuši visām pārējām kopienām, ka ar islāmistu Sīriju tām nav pa ceļam, kas ir pārsvītrojis jebkādas cerības uz vienotu Sīriju nākotnē. Katra kopiena glābjas vai arī gatavojas glābties, kā varēdama, un Sīrija strauji kļūst par vēl vienu Lībiju vai Somāliju, kas, ņemot vērā reģiona specifiku, bija paredzams. Nesaprotama ir tikai apvienotās Eiropas reakcija. Brisele ne tikai turpina izlikties, ka Sīrijā viss ir kārtībā, bet arī gatavojas piešķirt ievērojamu finanšu palīdzību aš Šarā valdībai, šajā ziņā esot vienota ar sunnītu islāma valstīm, kuras, protams, atbalsta savus ticības brāļus.