Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Droši uz ceļa

Timrots: Jāmaina domāšana

Neskatoties uz pastāvīgo kritiku, patiesībā nevaram teikt, ka mums visi grants ceļi ir slikti, norāda autoeksperts Pauls Timrots. "Ir daļa, kas ir pietiekami gludi, labi braucami, bet ir otra daļa, kas ir samuļļāti, grūti izbraucami. Droši vien pie tiem atrodas kāda ražotne, kur nepieciešams piebraukt ar smago tehniku, kas loģiski arī daudz vairāk bojā grants ceļu," situāciju reģionos raksturo autoeksperts.

Šoferu kultūra pieklibo

Arī Pierīgā ir autoceļi, kur remonta vietā iztiek ar bedrīšu lāpīšanu.

Rēzeknē ceļi put mazāk

Runājot par valsts ekonomisko situāciju, nereti Latgale minēta kā negatīvais piemērs, lai ilustrētu daudzās ekonomiskās un cita rakstura problēmas. To starpā vēl pirms vairākiem gadiem īpaši tika akcentēts sliktais ceļu stāvoklis šajā Latvijas daļā. Nenoliedzami situācija nav rožaina arī šodien, tomēr tieši ceļu uzturētāju un vietējo vietvaru cieša sadarbība ļauj arī spiedīga budžeta ietvaros uzlabot gan vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan arī dot stimulu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā.

Ceļus uzlabo arī Alūksnē

Savulaik Alūksnes novads saistībā ar autoceļiem plašāk Latvijā izskanēja, kad autoceļa Alūksne–Liepna (P41) posmam, kuram tika veikta seguma maiņa, radās defekti. Proti, uz grants ceļa uzklātais melnais segums tehnoloģisku problēmu dēļ neizturēja slodzi un sāka izšķīst.

Grants ceļus posta klimats un naudas trūkums

"Tas, ka grants ceļi ir grūti izbraucami pat ziemās, ir loģiskas sekas arī kopējai klimata sasilšanas tendencei. Ziemas pie mums paliek siltākas, un arī grants ceļi vairs ilgstoši nesasalst, kā tas bija agrāk," sarunā ar Guntaru Gūti skaidro VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes loceklis Guntis Karps.

Vision Zero – saglabāt dzīvību

Ik gadu vairāk nekā miljons cilvēku visā pasaulē mirst ceļu satiksmes negadījumu dēļ. Turklāt vislielākais autoavārijās bojā gājušo cilvēku skaits ir vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Šodien satiksmes negadījumi ir devītais lielākais nāves cēlonis pasaulē, un eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam šim cēlonim ir iespēja pieaugt līdz piektajai vietai. Satiksmes drošība un attiecīgi arī satiksmes negadījumu izskaušana ir būtisks mērķis ne tikai Latvijā, bet arī jebkurā pasaules valstī, tāpēc likumsakarīgi ir ekspertu meklējumi kompleksiem risinājumiem, lai panāktu būtiskus uzlabojumus drošībā uz autoceļiem.

Igaunijā ceļiem atvēl vairāk

Atšķirībā no Latvijas Igaunija valsts autoceļu uzturēšanai ik gadu atvēl daudz lielāku finansējumu, tomēr arī kaimiņvalsts ceļu uzturēšanas speciālisti atzīst, ka pilnībā pietiekams finansējums ir tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus iespējams piesaistīt arī no Eiropas Savienības fondiem, bet pamata un otrās klases ceļu uzturēšanai pieejamais finansējums ir nepietiekamā apjomā.

Arī Lietuvā trūkst naudas visu autoceļu kvalitatīvai uzturēšanai

Teju trešdaļa kopējā Lietuvas autoceļu tīkla jeb 27% ceļu ir sliktā stāvoklī, un tas ļauj noprast, ka ceļu saimniecības uzturēšana nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Lietuvas Autoceļu administrācijas pārziņā ir autoceļi 21 249 kilometru kopgarumā, tajā skaitā 14 144 kilometri ceļu ir ar asfalta segumu, bet 7103 kilometri – ar grants segumu. Vērtējot šo ceļu tehnisko stāvokli, administrācijas Starptautisko attiecību un komunikācijas daļas pārstāvis Aļģirds Radausks norāda, ka 36% šo autoceļu stāvoklis ir labs, 37% – apmierinošs, 23% – slikts, bet 4% – ļoti slikts.

Jābūt drosmīgiem pateikt – tā turpināt vairs nevarēs

Pašreizējais ceļu tīkls Latvijā ir saglabājies vēl no PSRS laikiem, kad netika rēķināts ieguldījuma ekonomiskais efekts un ceļu būvēšanas un uzturēšanas stratēģiskie mērķi bija citi. Politiķiem jābeidz mānīt sevi un iedzīvotājus un jābūt drosmīgiem pateikt, ka mēs vairs nevaram atļauties daudz, taču sliktus ceļus, uzskata uzņēmējs un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Kādas ir iespējas saglabāt un uzturēt esošos autoceļus, apjautājot pašvaldību un biznesa pārstāvjus, skaidro Guntars Gūte.

Esošā ceļu infrastruktūra neatbilstoša reālajai situācijai

Latvijā tuvākajā nākotnē objektīvi nebūs iespējams vienlīdz labā kvalitātē uzturēt visus vēsturiski radušos autoceļus, to skaitā ar grants segumu, kas šodien tiek uzskatīti par satiksmei svarīgiem un tātad – pastāvīgi kopjamiem, lai gan patiesībā dienā tur izbrauc dažas mašīnas, norāda Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors Atis Zariņš.

Braukšanas kultūra vēl klibo

Droša satiksme nav atkarīga no gadalaika, bet gan no tā, kādu braukšanas manieri izvēlas katrs satiksmes dalībnieks, kurš piesēdies pie automašīnas stūres un piedalās ceļu satiksmē.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide