Tautsaimniecības norises vedina domāt, ka ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā Eiropa šogad varētu piedzīvot straujāku izaugsmi nekā ASV, vienlaikus arī investīciju plūsmas finanšu tirgos varētu būt vairāk tendētas mūsu kontinenta, nevis Ziemeļamerikas virzienā.
Krievijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 0,5%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme par valdības iepriekš prognozēto, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.
Iepriekš vērojamā tautsaimniecības atdzišana un dažādi ģeopolitiskie izaicinājumi likuši izteikt pesimistiskas prognozes par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tagad situācija mainās, un prognozēs ieskanas optimistiskas notis.
Ķīna pērn pirmo reizi apsteigusi ASV un kļuvusi par Vācijas lielāko tirdzniecības partnervalsti, liecina piektdien publiskotie Vācijas Statistikas biroja dati.
Pasaules ekonomikā ir vērojami labvēlīgi apstākļi ātrākai izaugsmei, savukārt eirozonas noskaņojuma rādītāju līmenis ir augstākais kopš 2011. gada. Tas atsauksies arī labākos izaugsmes nosacījumos Latvijā, secināts SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook.
Šī gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan "karsta". Inflācija aug! Varētu arī teikt, ka neaug, jo cenu kāpums janvārī pret decembri bija gadu mijai pat ļoti neliels jeb 0,1%. Taču decembrī mēneša inflācija bija lielākā kopš 2007. gada, tādējādi palielinot gada inflāciju no 1,3% līdz 2,2%. Starplaikā decembrī cenas bija vai nu samazinājušās, vai augušas nebūtiski. Savukārt janvārī gada inflāciju no 2,2% līdz 2,9% vēl palielināja t.s. bāzes efekts jeb cenu kritums pagājušā gada janvārī.
Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.
Atgūšanās no iepriekšējās ekonomiskās krīzes sekām pasaulei vēl arvien prasa visai apjomīgus finanšu stimulus un aizvien inovatīvāku pieeju, lai tautsaimniecības atgūšanās ne tikai izpaustos dažādos ekonomistu rēķinātos indeksos, bet arī nokļūtu līdz ierindas mājsaimniecībai.
Ekonomikas izaugsme 2016. gada ceturtajā ceturksnī strauji paātrinājās. Šķiet, ka prognozes par IKP pieaugumu pērn beidzot ir piepildījušās, ar piebildi, ka tās ir pārskatītās prognozes.
Kaut arī valsts ekonomika pagājušajā gadā izrādīja vēlmi atdzist, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot jaunu zemāko punktu kopš iepriekšējās desmitgades beigām. Tiesa, gada nogalē pozitīvā tendence aprāvās, un decembrī salīdzinājumā ar novembri bezdarbs Latvijā uzrādīja samērā pamanāmu pieaugumu, palielinoties par 0,4 procentpunktiem līdz 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Lai arī daudziem var šķist, ka bezdarbnieku rindas kļuvušas krietni kuplākas, ja vien nenotiek kādi pēkšņi liela mēroga ārēja rakstura satricinājumi, šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka darba ņēmējiem pozitīvās tendences varētu būt beigušās.
