Onkulītis vācējs
Divdesmit gadu nebiju laivojis pa skaisto upju pērli Salacu un, laika prognozē redzēdams, ka augusta beigās brīnumainā kārtā parādās dažas saulainas dienas, nolēmu pacelt buras.
Ivars Drulle
Latviskā svētība
Nu jau būs gadi pieci, kopš latvju rakstu zīmes un kantaini ķeburi sāka uzmācīgi pārņemt teritoriju no Ziemassvētku rotājumiem pilsētā līdz plastikāta plēvju iepakojumiem lielveikalā.
Brālības slāpes
Deviņdesmitajos gados bija populāra frizūra, tautā dēvēta par "muletu". Tie ir īsi, pieklājīgi safrizēti mati priekšā, bet gari aizmugurē.
Rīgas skribenti
Esmu pateicīgs vēlētājiem par Saskaņas un Gods kalpot Rīgai panākumiem vēlēšanās Rīgā.
Iedvesmas strāva
Kad tuvojas valstiski svarīgi svētki, nav patīkami lasīt ziņas par iedzīvotāju skaita sarukšanu un priekšvēlēšanu kašķiem.
Dienu putas
No siltās zemes šajās dienās kārpās ārā visa dzīvā radība – pirmās kamenes, apdulluši krupji, krokusi un tukšas divlitrīgās alus pudeles.
Īsta provokācija
Kopš tā laika, kad izgatavoju pretrunīgi vērtētās lellītes, kuru vidū bija gan Rīgas domnieks mācītājs, kurš nevēlējās pieļaut bluķa vilkšanu Vecrīgā Ziemassvētku laikā, gan Herberts Cukurs ar saviem slepkavām un citi tipāži, dažādas auditorijas priekšā regulāri nākas atbildēt uz jautājumiem par provokatīvas un politiski orientētas mākslas esamību Latvijā.
Ivara Drulles izstādes Manai dzimtenei recenzija. Ar laukiem sirdī
Purvīša balvai izvirzītajā Ivara Drulles izstādē lauku reģiona humānā korozija attēlota visai tieši
Enerģijas kupols
Siena pļaušanas laikā ap Jāņiem Latvijas laukos ir vērojama raksturīga aina – traktoram ar pļaujamo ierīci seko izsalcis stārķu bars, kas uzlasa svaigi atsegtās treknās vardes.
Divsimt dāliju dārzs
Galerijā Alma ir skatāma mākslinieka Ivara Drulles izstāde.
Tam visam pa vidu es
Nesen iznākot no ēdnīcas, kur kopā ar zupu un salātiem neizbēgami bija jāuzņem _Prāta vētra _komplektā ar ziņu, ka Esplanādē atrasta Latvijā vēl neredzēta sēņu suga, atcerējos par pētījumu, kurā tika apgalvots, ka vidējais Rietumu iedzīvotājs uzsūc mediju informāciju 11 stundu dienā.
1. septembris
Skolā iet man patika. Reizēs, kad bija jādežurē ēdnīcā, varēju ierasties mājas drēbēs, savukārt dienās, kad biju kārtības dežurants ar sarkanu apsēju virs elkoņa, mans pienākums bija likt pārējiem bērniem starpbrīdī staigāt pa gaiteni rāmā solī. Tā kā mācījos jauktajā latviešu un krievu skolā, galvenā nodarbe saistījās ar piespiešanu staigāt pārīšos krievus, kuri mūždien iekrampējās apkures radiatoros un atteicās soļot kopējā ritmā. Tiesa, tā bija viena diena mēnesī; pārējās dienās, par spīti krievu dežurantu dunkām, pašiem nācās ķerties radiatoros.