«Aptuveni 1 no 200,» ar šādu attiecību no profesionālās izglītības iestādēm nākušo praktikantu lietderību savā uzņēmumā raksturo šefpavārs un restorāna Vincents īpašnieks Mārtiņš Rītiņš.
Šodien izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkotajā diskusijā sociālie partneri ministru aicināja sākt reformu ar mācību satura un mācību grāmatu izvērtēšanu un tikai pēc tam lemt par mācību gada pagarināšanu.
Nepieciešama pastāvīga sadarbība un regulārs dialogs, lai stiprinātu koledžu lomu un nozīmi izglītībā, kā arī lai kopīgiem spēkiem izvērtētu un ieviestu nepieciešamās pārmaiņas izglītības kvalitātes, resursu efektivitātes un starptautiskās konkurētspējas uzlabošanā – trešdienas tikšanās laikā vienojās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Latvijas Koledžu asociācijas (LKA) pārstāvji, portālu Diena.lv informēja ministra padomniece Inita Blačforda.
Ja skolas gadus salīdzinātu ar skrējienu, Latvijā tas būtu sprints ar lielu paātrinājumu un dažiem gariem atpūtas brīžiem, savukārt daudzās citās Eiropas valstīs tas ir vienmērīgāks skrējiens ar biežākām, bet mazākām pauzēm. Jautājums, kāds temps būtu piemērotāks Latvijas izglītības sistēmas «organismam», ir aktualizējies pēc tam, kad izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis izteicās par iespēju mainīt mācību gada izkārtojumu un saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku. Dienas apkopotā informācija liecina, ka ir racionāli argumenti gan par, gan pret mācību gada pagarināšanu.
Lietuvas lielākās minoritātes poļi un krievi iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīgas, tomēr viedokļa paušana un skaļa cīņa par savām tiesībām valodas jautājumos vērojama tikai poļu pusē.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikumā, kas paredz mainīt augstākās izglītības finansēšanas kārtību, pārejot uz ilgtermiņa kredītiem no valsts studiju fonda, Daugavpils universitātes rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis saskata emigrācijas un ēnu ekonomikas palielināšanās draudus.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas iecerēts īstenot pavisam noteikti.
Pirmdien un otrdien izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi un prioritātēm izglītības sistēmas sakārtošanā, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Pļaviņu HES spridzināšanas draudu gadījums ir nepārprotams pierādījums tam, ka skolu mācību programmas nekavējoties jāpapildina ar drošības mācību, kurā skaidrotu šādas rīcības sekas.
Par labākajām Latvijas skolām, novērtējot izglītības līmeni, Draudzīgā aicinājuma fonds kopā ar Nordea banku atzina Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Rīgas 64. vidusskolu, Špoģu vidusskolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, portālu Diena.lv informēja _Nordea Latvija _pārstāvis Juhans Rass.
Studenti iegūst uzskatāmākus un ērtāk lietojamus materiālus, ne mazāk svarīgi esot arī tas, ka pasniedzējam nav jāsmērē rokas ar krītu - interaktīvās tāfeles priekšrocības uzskaita Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Jansone. No Dienas aptaujāto augstskolu darbinieku teiktā izriet, ka savu popularitāti pagaidām tās ir iekarojušas eksakto zinātņu fakultāšu vidū, taču padomā esot to skaitu vairot.
Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kuru Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija izveidoja pēc Visu Latvijai!-TB/LNNK iniciatīvas, otrdien nolēma savu darbību sākt ar skolu anketēšanu. Komisija sadarbībā ar sociologiem plāno sagatavot aptaujas anketas, ar kuru palīdzību vēlas noskaidrot, vai un kā mācību iestādēs notiek patriotiskās audzināšanas pasākumi. Labākos piemērus pēc tam nolemts popularizēt. Iespējams, deputāti aptaujās ne tikai mācību iestāžu vadību, bet arī skolu jauniešus un viņu vecākus.