Tie, kas vismaz nedaudz pazīstami ar mākslinieces Barbaras Gailes daiļradi, nojautīs, ka viņas gleznās sižetiskas ainas vai sociāli politiskus mesidžus neatrast. Patiesībā viņa ir viena no tām latviešu māksliniecēm, kas vistuvāk pietuvojas "tīrās glezniecības" ideālam. Protams, kā arī sarunā noskaidrojam, nemaz tik "tīra" un "abstrakta" šī glezniecība nav, tomēr runa ir par savdabīgiem darbiem, kuros vislielāko lomu spēlē krāsa, faktūra, gleznu materialitāte, tāpat skatītājus parasti fascinē tas, ka šie darbi burtiski mainās atkarībā no tā, kā atstarojas gaisma, tāpēc, skatoties uz tiem no dažādiem skatu punktiem vai dažādos apgaismojumos, gleznas uztvērums mainās.
Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgās Skulmju dzimtas atvase, augusi Rīgas mākslinieku grupas mantojuma gaisotnē, uzskatīta par starpkaru modernisma spožāko sasniegumu tālākvirzītāju, kas izveidoja savu spilgto radošo rokrakstu socreālisma gaistošo kritēriju apstākļos. Varbūt šāda iepazīstināšana šķiet lieka, taču Džemmas Skulmes veikums nepieder pie Rīgas izstāžu telpās bieži skatāmā repertuāra.
Cartier laikmetīgās mākslas fondā Parīzē ir atklāta mūsdienu kultūras leģendas Petijas Smitas personālizstāde, kas būs apskatāma līdz 22.jūnijam. Ekspozīcija aptver viņas radošo sniegumu 1967.—2007.gados. Amerikāniete P.Smita, kura vairāk pazīstama kā viena no pankroka kustības pamatlicējām, aicina skatītājus iegremdēties viņas liriskajā, garīgajā un poētiskajā pasaulē.