Taivānas prezidente Cai Inveņa trešdien ieradās Ņujorkā vizītē, kas izprovocēja Ķīnas represiju draudus, ja viņa tiksies ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju, un ASV brīdinājumus Pekinai atturēties no pārmērīgas reakcijas.
Ķīna piektdien noraidīja apsūdzības, ka privāti uzņēmumi ir spiesti nodot privātus datus Ķīnas valdības varasiestādēm, šādi reaģējot uz video koplietošanas platformas TikTok vadītāja Šou Dziču ilgo iztaujāšanu ASV Kongresā.
Ķīna piektdien piedraudēja ar nopietnām sekām pēc ASV flotes eskadras mīnu kuģa brauciena Dienvidķīnas jūrā gar Ķīnas kontrolētajām Paraselu salām, Pekinai apgalvojot, ka tas bijis tās suverenitātes un drošības pārkāpums.
Vakar vienlaikus notikušās divu Āzijas lielvalstu līderu ārvalstu vizītes īpaši uzsvērti parādījušas, cik atšķirīgi karš Ukrainā atbalsojas Āzijas kontinentā, vēsta BBC.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījuši divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030.gadam.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom otrdien paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu Sila Sibiri sasniegušas rekordaugstu līmeni.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstījis likumu, kas izlūkdienestiem liek atslepenot iespējami vairāk informācijas par Covid-19 izcelsmi, arī par potenciālo saistību starp pandēmiju un laboratoriju Uhaņā, Ķīnā.
Ķīnas prezidents Sji Dziņpins tiekoties Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paudis Ķīnas apņēmību spēlēt konstruktīvu lomu "Ukrainas jautājuma", kā Pekina dēvē Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga karu, noregulējumā, vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua.