Konsultācijas galvenais uzdevums - noskaidrot, kas būtu jādara, lai Skolēnu dziesmu un deju svētki vairs nekad neatkārtotos. Lai mums būtu produktīva konsultācija, biedri, vispirms jānoskaidro, kam nekavējoši jādemisionē?
Demokrātijas citadelē Grieķijā ievārījusies zināma putra. Nav skaidrs, kurš kuram parādā - Grieķija par naudu Eiropai vai Eiropa par demokrātiju Grieķijai. Latvijas nostāja šai jautājumā īsti latviska. Mūsu Bankas priekšnieks Rimšēvičs, no rīta sazvanīts pa telefonu, bargi ziņo, ka Grieķija sevi ir izbalsojusi ārā no eirozonas un pārējie eirozonisti no tā tikai iegūs.
Cilvēkiem ir nepieciešama svētku sajūta, cilvēkiem nepieciešams ticēt labajam. Tas domāts nevis ar ironisku vīpsnu, bet summējot pozitīvās atsauksmes par jauno Valsts prezidentu. Gan tradicionāli skeptiskajai publikai Vējoņa uzruna Saeimā likusies laba, gan politologi izsakās vēlīgi. Nu, ļoti labi.
Latvijā atklātas bagātas naftas atradnes. Inčukalna gudrona dīķi īstenībā ir šo atradņu virsējā daļa. Jāurbj nemaz nebūs, varēs smelt ar krūzīti. Tāds iespaids rodas, apskatot ministriju un citu priekšnieku budžeta papildu prasījumus nākamajiem trim gadiem, kas tālu pārspļauj reālās iespējas. It kā gudri cilvēki, bet pieprasījumi līdzīgi Tvaika ielas smagāko pacientu vīzijām.
Sen zināms teiciens: neskati vīru no cepures. Dzīvē to diemžēl nerespektējam. Nu labi, ar retiem izņēmumiem. Arī plašākā nozīmē, kad runa ir par attieksmi ne tikai pret kādu cilvēku – arī dažādām norisēm, tās vērtējot nevis pēc būtības, bet gan kontekstā ar to, kas jau subjektīvi, mūsuprāt, atzīstams par labu vai sliktu esam.
Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē šodien vērtē lēmumprojektu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atlaišanu. Nebijis notikums Latvijas politiskajā dzīvē. Pēc būtības līdzvērtīgs ģenerālprokurora, valsts kontroliera vai tiesībsarga atbrīvošanai, tāpēc argumentiem jābūt pietiekami būtiskiem, neskatoties uz to, vai Dimants (NEPLP priekšsēdētājs) patīk vai nepatīk.
Valdības darba kārtībā (valsts sekretāru sanāksme 2. jūlijā) nonācis Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā 2012.-2014. gadā veicies ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam izpildi.
Nesen sabiedrības uzmanības lokā nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) prognoze, ka līdz 2020. gadam humanitāro un sociālo zinātņu jomā radīsies 20 000 speciālistu pārpalikums, savukārt 20 000 informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistu pietrūks. (Diena, 9.06.2015.)
Viena no jēdzīgākajiem Austrumeiropai veltītajiem izdevumiem - New Eastern Europe - šā gada maija-augusta numurā lasāms slovāku politiķes un diplomātes Martinas Cebecauerovas raksts, kurā mēģināts rast atbildi uz jautājumu: kādēļ attieksmē pret Austrumukrainā notiekošo bijušās Varšavas bloka valstis ir jūtami sadalījušās blokos? Vienā - Polija un Baltijas valstis, otrā - Ungārija, Čehija, Slovākija?
Vakardienas valdības sēdes (vismaz tās atklātās daļas) galvenā varone bija izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kura apstiprināšanai virzīja vairākus izglītības sistēmai būtiskus jautājumus. Pretēji bieži dzirdētajam priekšstatam par ministri kā pārāk, ja tā var teikt, klusu un neizlēmīgu, Seile tika galā gluži labi, toties nozares pārstāvji un viņas kolēģi ministri gan demonstrēja vairākas domāšanas īpatnības, kas, iespējams, norāda uz iemesliem, kāpēc mums izglītības sistēmā ir... tā, kā ir.
Trešdienas vakarā laikrakstam Diena šo rindu autora "izskatā" bija iespēja sabiedriskajā televīzijā iztaujāt pirms dažām stundām jaunievēlēto Valsts prezidentu Vējoni. Ja jautājumi neskāra tēmas, par kurām Vējonis kā kandidāts jau bija daudzkārtīgi izjautāts, viņš atbildēja ieinteresēti un bez štampiem, tomēr vienlaicīgi subjektīvi liekas, ka skaidru atbilžu jaunajai valsts pirmajai amatpersonai arī nav.
