Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Komentārs

Riekstiņa: Nestabilitāte traucē attīstībai

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter transporta nozares eksperts Tālis Linkaits rakstīja: "Tikai mēnesis pēc atvaļinājuma, un jau iestājies zināms nogurums no veselā saprāta trūkuma valsts pārvaldē." Turklāt uzņēmēju vidū joprojām dzirdamas sūdzības par pēkšņām dažādu prasību izmaiņām, pamatojoties ne tikai uz normatīvo dokumentu grozījumiem, bet arī uz dažādu amatpersonu atšķirīgo viedokli par normu piemērošanu.

Zanders: Uz ilgāku laiku aizmirst ieslēgtu gludekli

Objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, tā sauktā bēgļu krīze) publiskās telpas tēmu hierarhijā notikumi Krievijā un Ukrainā krietni paslīdējuši uz leju. Lai gan lieki, šķiet, pierādīt, ka tam tā nevajadzētu būt, jo Latviju tas skar tikpat tieši.

Meļņiks: Vadīt valsti, ne tracināt tautu

Vienmēr aktuāls ir jautājums, cik atbildīga un tālredzīga ir valstī realizētā politika. Proti, vai tā orientēta uz konkrētā brīža problēmu risinājumu, uz citu rēķina izdabājot kādai, parasti visskaļāk bļaujošai, sabiedrības grupai, vai tomēr lēmumu pieņemšana tiek balstīta valsts attīstības ilgtermiņa interesēs.

Zanders: Reliģiskā piederība nav kritērijs

Sekojot amatpersonu mēģinājumiem skaidrot Latvijas oficiālo nostāju patvēruma meklētāju jautājumā, neizpratni rada šo cilvēku reliģiskās piederības kā kritērija piesaukšana. Nav noliedzamas atšķirības ļaužu priekšstatos par sieviešu vai seksuālo minoritāšu tiesībām, izteikšanās brīvību un citām kultūrām piederošajiem, bet ir nejēdzīgi likt vienādības zīmi starp "reliģija" un "vērtības", un "mentalitāte" (Straujuma).

Meļņiks: Acu aizmālēšanas nodoklis

Plašu ažiotāžu raisījusi valdības iniciatīva no nākamā gada ar īpašu, solidaritātes vārdā nosauktu nodokli aplikt algās izmaksātos ienākumus, kas pārsniedz 4000 eiro mēnesī. Komplektā ar saukli par nevienlīdzības mazināšanu tas gan drīzāk izskatās pēc sabiedrisko attiecību kampaņas, mērķtiecīgas "acu aizmālēšanas".

Apinis: Ražošana stutē ekonomiku

Lai arī nerimst runas, ka ministrijām savos potenciālajos tēriņos jābūt pieticīgākām, un mūs pamatīgi nomoka negācijas, kas saistītas ar Krievijas politikas un ekonomikas problēmām, gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikai izdevies straujāks pieaugums nekā iepriekš. Ar 2,7% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija demonstrē straujāko izaugsmes tempu kopš pērnā gada pirmās puses. Daudzi nepilnu trīs procentu pieaugumu neuzskatīs par kaut ko īpašu, taču jāņem vērā apstākļi, kādos patlaban spiesta darboties Latvijas uzņēmējdarbības vide.

Zanders: Prioritāte, kas tāda nav

Spriežot pēc informatīvās telpas, galvenā tēma, problēma utt., kas skar Vienotību, ir partijas priekšsēdētāja. Padomju varas gados Rietumos kremnologi mēģināja nojaust par procesiem kompartijā, lasot kopā druskas par to, kā kurš no PSRS varas elites pārstāvjiem sēž prezidijā, tribīnē vai paraksta kādu tekstu laikrakstā Pravda, XXI gadsimta Latvijā komentētāju svēts pienākums ir rūpīgi sekot ik Āboltiņas vai Straujumas publiski paustajam vārdam, izsverot nianses starp jēdzieniem "nogurums" un "stagnācija" precīzi fiksēt, ko kurš no valdošās partijas teicis par Āboltiņas vokālajām dotībām, lai visu šo intelektuālo vingrinājumu rezultātā kārtējo reizi dziļdomīgi apcerētu grupējumus attiecības un Āboltiņas patiesos, jebkurā gadījumā ārkārtīgi rafinētos plānus.

Riekstiņa: Arī par augstāko izglītību nevajadzētu aizmirst

Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem izglītības un zinātnes ministriem, kuri neatlaidīgi mudināja reformēt augstāko izglītību, pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar uzstājīgiem, regulāriem, sabiedrību un augstākās izglītības jomas pārstāvjus satricinošiem paziņojumiem par reformēšanas centieniem pagaidām nav nākusi klajā. Ministres retorikā vairāk izskan norādes par augstākās izglītības kvalitātes nozīmi tautsaimniecības izaugsmē, kam, protams, var tikai piekrist.

Meļņiks: Izmeklētāju šovs

Latvijas dzelzceļa nu jau bijušā šefa Magoņa apcietināšana kārtējo reizi pievērsusi uzmanību tiesībsargājošo institūciju darbam un aktualizējusi vairākas tēmas, kas ar to saistītas.

Zanders: Turpinot Raimonda Vējoņa domu...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar, atklājot NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, pauda, ka "katru dienu notiek cīņa par cilvēku prātiem un sirdīm". Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka Vējonis domāja Krievijas propagandu.

Meļņiks: Politkūleņi vairs nesanāk

Jaunā laika politiķu ilgdzīvošanas atslēga ir prasmē mest kūleņus, reiz teica kāds Latvijas medijos daudz intervēts politisko procesu vērtētājs. Pirmais šāds kūlenis bija Vienotības izveide, visai liberālajam _Jaunajam laikam _apvienojoties ar konservatīvo Pilsonisko savienību un kreisi orientēto Sabiedrību citai politikai. Tad Zatlera pulcēto reformistu asimilācija un reģionālo sīkpartiju līderu "pieradināšana", iekļaujot tos Saeimas vēlēšanu sarakstā.

Zanders: Esot jātaupa? Nē, neesam dzirdējuši

Finanšu ministrija (FM) pagājušajā nedēļā aicināja citas (jācer, ka aicinājums attiecas arī uz pašu FM) atturēties no tēriņiem, kas raksturojami nevis kā nozarei kopumā nepieciešami, bet ministrijās strādājošo darba apstākļus uzlabojoši, - jaunām mēbelēm, datoriem utt. Dažas ministrijas, piemēram, Zemkopības ministrija, piekrita, vien nobubinot, ka šādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt ilgākiem par gadu. Savukārt citas, piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM), aicinājumu, šķiet, nav sadzirdējušas vispār.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide