Nekontrolējamās asociācijas. Izrādes Voiceks recenzija
«Domas par traģisko kaut kādā veidā liek mums, cilvēkiem,» neieslīgt rutīnā, R. Kastelluči.Trešajā Pasaules teātru olimpiādē, kas apaļu mēnesi risinājās 2001. gadā Maskavā, man pirmo reizi mūžā laimējās saskarties ar itāļu režisora Romeo Kastelluči daiļradi. Izrādi Genesis/Radīšana, kuru grūti, nē, neiespējami, raksturot tradicionālajā «postdramatiskā teātra» diskursā - tā bija audiovizuāla instalācija, kura, tiesa, ilga divarpus stundu, novedot labticīgo skatītāju fascinējošā un vienlaikus šausminošā psiholoģiska transa stāvoklī.

