Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Meļņiks

Meļņiks: Neizlaist vai neielaist?

Uzmanību piesaista līdzība starp Krievijas valdības atbalstīto terorisma apkarošanas likumprojektu, kas paredz iespēju ieviest ierobežojumus valsts pilsoņiem izbraukt uz ārzemēm, un mūsu pašu Iekšlietu ministrijā tapušo Nacionālās drošības likuma grozījumu projektu, kas izceļošanas aizliegumu ļauj piemērot ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem vai personām, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.

Meļņiks: Nespēja? Nē - nevēlēšanās!

Problēma jau sen būtu atrisināta, ja vien bijusi politiskā griba - itin bieži pēdējos gados dzirdam šo dažādu ekspertu, valsts amatpersonu, uzņēmēju teiktu frāzi. Arī Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, tieši uz politiskās gribas trūkumu atsaucās, šajās dienās vaicāts par iemesliem tam, kāpēc līdz šim nav stiprināti kontrolējošo institūciju resursi ar mērķi nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no valsts.

Meļņiks: Negodprātības zīmogs - politiskais instruments?

Anekdotēs jau nonākusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "iespējams, negodprātīgo darbinieku rotācija", lai arī daudz kritizēta, tomēr, šķiet, nav apturama. Saprotams ir gluži objektīvs apstāklis, ka bez neapstrīdamiem pierādījumiem nevienu par normatīvo aktu pārkāpēju atzīt nevar, arī no darba nevar atbrīvot tikai tāpēc, ka priekšniekam vai vēl kādam citam šķiet, ka kāds valsts pārvaldē strādājošais pret saviem pienākumiem attiecas negodīgi.

Meļņiks: Pakalpojuma lāči

Politiķa nav, ja par viņu neviens nerunā. Kā cilvēks - jā, bet ne kā politiķis. Visbīstamākā ir ļaušanās aizmirstībai. Tad var sanākt, ka nākamajās vēlēšanās ne ar kādām kampaņām nebūs līdzēts. Līdz ar to nav brīnums, ka aktīvākie jau savlaicīgi izmanto ikkatru iespēju, lai nokļūtu mediju uzmanības lokā. Arī vadoties pēc principa, ka arī antireklāma ir reklāma. Kā to nu redzam uz Nila Ušakova karikatūru piemēra.

Borovkovs: Sabiedrības domāšanā valda dziļš boļševisms

"Latvijas sabiedrības domāšanā valda drausmīgi dziļš boļševisms. Un tas, lai cik tas dīvaini būtu, nāk tieši no tiem, kuri sevi pozicionē par rietumniekiem. Tie, kas runā par cilvēktiesībām, eiropeiskām vērtībām, patiesībā ir pamatīgi eiroboļševiki. Ļoti agresīvi, gatavi jebkuru saplēst, viņus kaitina jebkurš, kas kaut ko panāk biznesā, un vēl vairāk – talantīgi cilvēki, kuri ielaužas tajā tirgū, pret kuriem mēs draudzējamies," tā pirmdienas, 25.

Meļņiks: Kad mazākums nosaka toni

Tie, kas akli seko vairākumam, neizgudro mildronātus un pretvēža zāles - bija lasāms kādā no Twitter īstekstiem saistībā ar lielo ažiotāžu, kas interneta vidē raisījās pēc dažiem akadēmiķa Kalviņa izteikumiem televīzijā. Neiedziļināšos konkrētā gadījuma izklāstā un izvērtējumā, šoreiz interesantāk šķita pievērst uzmanību kolektīvās attieksmes veidošanās tēmai. Proti, tam, kurš nosaka toni publiskajā telpā - pasīvais vairākums vai aktīvais, agresīvais mazākums.

Meļņiks: Atdzims kā fēnikss vai ne?

Vienotības valde pēc partijas reģionālo nodaļu pieprasījuma šonedēļ pieņēma lēmumu par organizācijas ārkārtas kongresa sasaukšanu krietni agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tikšot mainīta vadība, definēti nākotnē veicamie darbi, ņemot vērā arī pašvaldību vēlēšanu tuvošanos. Jau nākamajā nedēļā sākšoties pretendentu pieteikšana uz vietām partijas vadībā, pēc tam esot iecerētas debates ar tiem.

Pret brāķi – ar citu attieksmi

Aizvadītajās brīvdienās starp vēstījumiem, kas saistīti ar Lieldienām un neseno terora aktu izmeklēšanu, vairākos no lielākajiem interneta portāliem bija lasāma ziņa par jaunu parakstu vākšanas iniciatīvu ar mērķi aizliegt pieteikt grozījumus vienam likumam vairāk nekā vienu reizi gadā un noteikt tā spēkā stāšanās datumu nevis nākamo gadu, bet gadu uz priekšu. Kā konkrēts negatīvais piemērs piesaukts mikrouzņēmumu nodokļa likums, ko grozīja četras reizes un tad – apstiprinot budžetu – visu pielemto atcēla. 

Meļņiks: Slinkums pat nošpikot?

Tracinoši bieži nākas dzirdēt, cik labi viss Igaunijā un cik atpalikuši attiecīgi esam mēs. Skaidrs, ka ne viss viņiem ir tik balts un mums tik melns, kā šķiet, taču jautājums, kas neliek mieru: kāpēc nemācamies no kaimiņiem, nepārņemam labāko praksi? Nevēlēšanās? Politiskās gribas trūkums? Un nav taču tik grūti – kaimiņvalsts vien ir, nav nekāda Singapūra, ko par piemēru Latvijai ik pa laikam min politiķi. 

Meļņiks: Gluži kā ar enkuriem apkārušies

Vērojot Latvijā notiekošo, brīžiem šķiet, ka pie mums valsts pārvaldes institūcijas darbojas nevis kā vienots saskaņots mehānisms iespējami lielākas kopīgās jaudas radīšanai, bet gan kā kaut kāds mākslīgi salipināts dažādu mehānismu kopums, kuriem katram sava pastāvēšanas jēga tā svarīgākā.

Meļņiks: Apsūdzēts? Nu un?

Tālajos padomju laikos, 16 gadu vecumā saņemot savu pirmo pasi, jauniešiem populāra izklaide bija tās pēdējā lapā publicēto noteikumu lasīšana, vārda "pase" vietā izrunājot kaut ko pilnīgi neiederīgu, piemēram, "gurķis". Nopietnais, oficiālais teksts pārtapa līdz asarām smieklīgā. Teiktais nāk prātā, iepazīstoties ar Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa konstitucionālo sūdzību par vairāku Saeimas Kārtības ruļļa pantu neatbilstību Satversmei.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide