Nesen, veicot dokumentu un datortehnikas pārbaudi, Valsts kontrole (VK) 14 pašvaldībās konstatējusi nelikumīgas programmatūras izmantošanu. Tāpat arī secināts, ka pašvaldībās ir slikta IT drošības pārvaldība, kas nopietni apdraud datu aizsardzību un pašvaldības darbības nepārtrauktību. Pašvaldībās nav arī efektīvas programmatūru pārvaldības - vienas funkcijas izpildei tiek lietotas vidēji divas, trīs programmatūras.
Teju katrs trešais datortehnikas lietotājs pašvaldību administrācijās izmanto vienādu lietotājvārdu, veicot revīzijas pašvaldībās, secinājusi Valsts kontrole.Kā biežāk izmantotos Valsts kontrole min lietotājvārdus "administrator", "lietotajs" un "user". Šāda problēma konstatēta arī pašvaldību izglītības iestādēs.
Gandrīz piekto daļu no datoros uzstādītajām datorprogrammām pašvaldības lieto nelikumīgi vai arī nespēj pierādīt to izmantošanas tiesības, revīzijā secinājusi Valsts kontrole revīzijā.Revīzijas ietvaros veikta dokumentu un datortehnikas pārbaude 14 pašvaldību administrācijās, 5 pagastu pārvaldēs, 16 bibliotēkās un 24 skolās.
Latvijā pašvaldībām būtu jāpārdala vairāk nodokļu ieņēmumu un paralēli valsts pašvaldībām varētu nodot arī vairumu funkciju, kuras valsts pati tik un tā pilda ar grūtībām, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Mālpils domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs.
Valsts kontrole (VK) turpinās pastiprinātu uzmanību pievērst pašvaldībām, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Novērojums, ka pašvaldību konkursos visbiežāk uzvar vietējais ceļu būvnieks, raksturo nozares specifiku, un tas nav politizējams, - šāds fenomens ir loģisks un ekonomisks rezultāts lētākā piedāvājuma principam iepirkumos, aģentūrai LETA skaidroja aptaujātie nozares pārstāvji.Latvijas Valsts ceļu (LVC) Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš uzskata, ka reģionālā piederība parādās pašvaldību konkursos tāpēc, ka tur ir mazāki projekti.
Atkritumu izvešanas pakalpojumi daudzviet valstī kļuvuši dārgāki. Tam uzmanību pievērš konkurences padome – sadārdzinājums varētu būt saistīts ar to, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem aktīvi iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, veidojot monopolu, vēsta TV3 ziņas.Likumā noteiktās tā dēvētais in house princips šiem uzņēmumiem garantē tikšanu tirgū bez konkursa.
Reģionālie līderi, tāpat kā pērn, vēlas līdz 85% palielināt to daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ko saņem pašvaldības. Tāpat vietējās varas cer audzēt savus ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī aicina atcelt aizliegumu brīvi aizņemties naudu, vēsta TV3 ziņas.Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji jau iepriekš valdībai pārmetuši necaurspīdīgu valsts budžeta veidošanas procesu, norādot, ka vēlas saņemt vairāk informācijas par nodokļu ieņēmumu prognozēm nākamajam gadam, lai varētu izvirzīt savus priekšlikumus pašvaldību ieņēmumu palielināšanai.
Šodien Igaunijas un Lietuvas pierobežā esošās Latvijas pašvaldības nosūtījušas vēstuli Ministru kabinetam un Saeimai, aicinot jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā veidot 649,9 miljonu latu vērtu Lietuvas un Igaunijas pierobežas attīstības programmu.Vēstulē pašvaldības norāda, ka nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts Austrumu pierobežas infrastruktūrai, kā arī uzņēmējdarbību veicinošai infrastruktūrai jūras piekrastē, tādēļ īpašu programmu būtu jāparedz arī pierobežas attīstībai.
Pēc vasaras sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un tām sekojušajām koalīciju veidošanām un pašvaldību vadītāju vēlēšanām, amatus ir spējuši saglabāt 79 pašvaldību vadītāji jeb divas trešdaļas no kopējā skaita.