Cenšoties nodrošināt vienotu pieeju ceļošanai Eiropas Savienības (ES) iekšienē, Eiropas Komisija (EK) otrdien pieprasījusi Ungārijai paskaidrojumus par tās lēmumu vienpusējā kārtā slēgt robežas ārzemniekiem.
Spītējot tam, ka Eiropas imigrācijas krīzes apogeja laikā franču nacionālisti pie uzraksta Šengenas miestiņā Luksemburgā nolika kapu vainagu, tā simboliski apbērējot eiropiešu pārvietošanās brīvību iemiesojošo Šengenas zonas līgumu, 2019. gadā tas joprojām darbojas. Dažas no 26 Šengenas zonas valstīm gan laiku pa laikam ievieš dokumentu kontroli uz robežas, motivējot to ar imigrācijas, noziedzības draudiem vai drošības pasākumiem kādu plaša mēroga starptautisko pasākumu laikā. Tomēr brīvās pārvietošanās ideja izrādījusies tik pievilcīga, ka jau tuvākajā gadā iespējama zonas paplašināšanās.
Eiropas Savienības (ES) migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls aicinājis Vāciju un citas dalībvalstis atcelt robežkontroli Šengenas zonas iekšienē, kuru daudzas valstis atjaunoja migrācijas krīzes laikā. Ja Šengena beigtu pastāvēt, Eiropa mirtu, runā ASV domnīcā Atlantic Council Vašingtonā pavēstīja Avramopuls.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien paudis vēlmi, lai Rumānija nākamgad pievienojas Šengenas zonai, bet uzsvēris, ka vispirms tai jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar korupciju un likuma varu.
Lielbritānija neatļauti ieguvusi klasificētu informāciju par personām no datubāzes, kas glabā informāciju par Šengenas brīvās ceļošanas zonas dalībniekiem, vēsta EUObserver, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) drošības ekspertu sagatavotu 29 lappuses plašu ziņojumu par britu iestāžu pieļautajiem pārkāpumiem.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ikgadējā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā pagājušajā nedēļā izteica pārliecību, ka ES ārējo robežu aizsardzības stiprināšanai jāļauj Bulgārijai un Rumānijai pievienoties cilvēku pārvietošanās brīvību nodrošinošajai Šengenas zonai. Taču viņa cerībām piepildīties ātri varētu nebūt lemts, jo Vācija un Austrija jau paudušas noraidošu attieksmi pret Šengenas zonas paplašināšanu, pirmdien vēsta avīze Diena.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāpagarina pasu kontrole uz Šengenas zonas iekšējām robežām vēl uz trim mēnešiem, jo bloks joprojām turpina izstrādāt pasākumus migrācijas krīzes atrisināšanai, trešdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Naktī uz 22.jūniju Briselē panākts kompromiss par Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanu, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika (Vienotība) birojā.Pabriks, kas ir galvenais EP ziņotājs par Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidi, skaidroja, ka ilgāka vilcināšanās ar risinājumu īstenošanu migrācijas krīzes mazināšanai vairs nav pieļaujama.
NATO vajadzētu radīt "militāro Šengenas zonu", kas 28 valstu aliansei nodrošinātu pārvietošanās brīvību, intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess.
Vācieši sāk zaudēt ticību Eiropai bez robežām, un divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka bezvīzu Šengenas zonu vajadzētu likvidēt, liecina otrdien publiskotie aptaujas rezultāti.Francijas sabiedriskās domas izpētes institūta Ifop aptaujā noskaidrots, ka pret Šengenas zonu ir nosakņoti arī 60% aptaujāto Itālijā un 72% - Francijā.