Lidmašīnas un vējš, un viss pārējais
Šonedēļ aptvēru kādu briesmīgu patiesību, kuru skaļi nemaz negribas atzīt, jo tikko taču bija tas sākums, tikko taču tas likās neiedomājami, neīsti, neiespējami, ne jau XXI gadsimtā, ne jau mums blakus…
SestDienas anotācijas
Ja spēlētu tagad, būtu miljonāre!
Tagad ir cits laiks, cits sports. Ja spēlētu tagad, būtu miljonāre. Vai, kāda būtu dzīvošana! Es to nepārdzīvoju, jo man
ar sportu bija iespēja tikt uz ārzemēm. Esmu apbraukājusi
vai puspasaules, daudz redzējusi. Tā ir mana bagātība. Tās
emocijas par naudu nenopirksi, – tā, lūgta salīdzināt savus
laikabiedrus ar mūsdienu sporta pasauli, reiz izteicās
Uļjana Semjonova. Jeb Uļa, kā viņu, šķiet, sauca daudz
biežāk.
Labrīt!
Sabiedrības šķelšanās ir rotaļlieta, ko pat lielvalstis nevar atļauties, kur nu vēl Latvija.
Mūsdienu simboli
Cik bieži jums sanāk redzēt Brīvības pieminekli? Vai dodaties pie tā svētku reizēs vai varbūt tikai šad un tad vairāku gadu laikā nobraucat garām? Man gar to jāiet ikdienā, un, jāatzīst, katru reizi pieķeru sevi neapzināti paraugāmies augšup, it kā gribot vēl un vēlreiz gūt apliecinājumu, ka Milda nekur nav pazudusi, joprojām tur savās rokās zvaigznes un noraugās uz mani ar sargājošu skatienu.
Labrīt!
Tā kā realitātē rudens vismaz tajās Rīgas daļās, kurās aug kaut viens koks, šodien ir pārvērties par lapu pūtēju nebeidzamu trokšņošanu, šajā ziņā stabili pārspējot vasaras mauriņpļāvējus, rīdziniekam, kam to grūti paciest, atceroties savas tālās bērnības rudeņus, kad rītos skaļākais troksnis bija no lietus lāses vai krītošas lapas atsišanās pret palodzi, ir trīs izejas.
Šausmas. Izdomātas un īstas
Kad jūs pēdējo reizi tā pa īstam nobijāties? Un pa jokam?
Vienas balss svars
Kas kopīgs Krievijas agresijai un atkal Latvijas politiskajā dienas kārtībā izvilktajai Stambulas konvencijai? Pareizi, abu sakarā jārunā par vardarbību un iespējām to apkarot. Bet abu kontekstā jādomā arī par starptautiskajām tiesībām, kuras mūsdienās droši var saukt par ieroci. Cik spēcīgu – tas jau atkarīgs no katras konkrētās situācijas un valsts, kura to mēģina pielietot.
Droni, valdība un viss pārējais
Žurnālista darbs apvieno to spožumu un reizē postu, ka īsākā vai garākā laika periodā sanāk būt klāt gan jaunu līderu dzimšanai, izaugsmei un spožiem karjeras uzplaukumiem, gan konfliktu veidošanās mirkļiem, samezglojumiem un amatpersonu kaunpilnai aiziešanai. Gribot negribot nākas saskarties arī ar visu tam līdzi nākošo emociju spektru, cilvēciskiem vājuma brīžiem un nevajadzīgas arogances demonstrāciju līdzās apbrīnojamas drosmes un stingra mugurkaula piemēriem.
38 114
Svelmējošs stadions un ūdens, kas izžūst, tiklīdz izliets uz ādas, žilbinoša saule sejā, Mežaparka estrādē skatoties uz diriģentu, pēc tam dziedoši tramvaji, netverama enerģija, kas ļauj gandrīz nemaz negulēt, un bezgalīgs nogurums, ko sajūt tikai nedēļā pēc tam.