Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.
Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.
Grupas Instrumenti trešais, par diviem pārējiem parasti mazāk manāmais dalībnieks Gatis Zaķis (38) kā producents atbildīgs arī par to, kā skan liela daļa Latvijas populārās mūzikas. 15. maijā Instrumentiem iznāk jauns albums Cilvēks.
Dramaturgs Jānis Balodis (31) par Jumpravas tekstu nozīmi un Depeche Mode ēnu, kā arī mūsdienu Latvijā iespējamo atmodu un no iepriekšējām paaudzēm mantoto konfliktu risināšanu.
Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.
Dejas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Uldis Šteins par to, kā būtu organizējami Dziesmu un deju svētki un kāpēc viņam nepatīk "projekti" un "koncepcijas".
Šopavasar vēl viena simtgade – aprit simt gadu kopš mēģinājuma veidot alternatīvu "Ulmaņa un Stučkas Latvijām". 1919. gada 16. aprīlī Liepājā tika gāzts Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets. Trīs nedēļas, līdz 11. maijam, Latvijas Republika it kā palika bez valdības, tikai frontes karaspēks turpināja aizsargāt fronti pret uzmācīgajiem Pētera Stučkas lieliniekiem. Tad 11. maijā par darbības sākšanu paziņoja jauna valdība, kuras galvgalī nostājās pazīstamais rakstnieks un mācītājs, populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju vārdu autors Andrievs Niedra.
Grupas Līvi dibinātāja Jura Pavītola ļoti atklātajos stāstos var klausīties bezgala ilgi, brīžam matiem ceļoties stāvus, un ar tiem pietiktu ne vienai vien grāmatai vai filmai. Viņš ir cīnītājs pēc dabas, kuram, šķiet, pat ar vējdzirnavām izdotos tikt galā.
Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.
LTV jaunais valdes vadītājs Einārs Giels šajā amatā vēlējies nokļūt jau vairākus gadus un šoreiz dažādas zīmes vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas ļāvušas būt pārliecinātam, ka amats ir rokā.
