Latvijā cilvēki ļoti labvēlīgi un ieinteresēti izturas pret filmēšanu, stāsta studijas Forma Pro Films producents Igors Proņins. Jau 2. martā dažādās Latvijas vietās – Gaujas Nacionālajā parkā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur – sāksies un piecas nedēļas turpināsies studijas jaunās pilnmetrāžas spēlfilmas Warhunt filmēšana.
Komponists Pauls Dambis un viņa aizsāktais jaunais folkloras vilnis savulaik bija īsta latviešu koramūzikas revolūcija. Viņa ceļš: no atzīta komponista, Komponistu savienības priekšsēdētāja un tās partijas sekretāra, kuram nācies dažādi izlocīties nomenklatūras priekšā, līdz Vācijas mazpilsētas ērģelniekam un relaksētam, bet joprojām radošam vecmeistaram, kura mūža ieguldījumu šomēnes cildinās ar Latvijas Lielo mūzikas balvu.
Karš Ukrainā turpinās jau sešus gadus, ilgāk nekā Pirmais un Otrais pasaules karš, – stāstot par savu jauno filmu Ukrainas frontē bez pārmaiņām (operatori Jānis Indriķis un Ģirts Straustiņš), kuru 18. februārī rādīs LTV, atgādina žurnālists, filmu studijas Skuba films vadītājs Sandijs Semjonovs.
Tagad es būtu laimīgs to vien darīt – stāstot par savu pētniecības darbu, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska atdzejojumiem angļu un latviešu valodā, saka valodnieks, filoloģijas doktors Jānis Veckrācis, dzejā pazīstams ar pseidonīmu Jānis Vādons.
Bieži pat nenojaušam, kas mums patiesībā padodas, saka inteliģences pētnieks psiholoģijas profesors Aļoša Neibauers. Viņš norāda: lai sasniegtu virsotnes, ne tikai sportā un mūzikā liela nozīme ir talantam. Tāpēc katram ir svarīgi apzināties savas spējas un, piemēram, profesiju izvēlēties atbilstoši dotībām.
Režisors Uģis Olte par to, ka labas lietas dzimst no vēlmes braukt vienā busiņā, kāpēc svarīgi ne tikai to aktu zīmēt, bet arī veikt un kā atrast savus īstos cilvēkus.
Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce par lavīšanos pie savas neredzīgās vecvecmāmiņas, sadomazohismu profesijā, rakstnieka bloku un idejām, kuras nav bail atklāt.