Virsotnē ne vienmēr var nokļūt ar ilgstošu un pacietīgu darbu, savukārt tautas gudrība vēsta, ka pirmajā reizē kaut ko lielu sasniegt ir vieglāk, bet atkārtot – jau krietni sarežģītāk. Abas šīs atziņas attiecināmas uz Vadimu Vasiļevski. Kā mazpazīstams atlēts viņš 22 gadu vecumā, vieglatlētu valodā izsakoties, trāpīja šķēpā un no olimpiskajām Atēnām mājup atbrauca ar sudrabu kaklā.
Pasaule un cilvēki mainās ne tikai šajā ārkārtas situācijas laikā. Aizvakar vēl aizliegtais un nepieņemamais ienāk ikdienā un pakāpeniski kļūst par normu, jo cilvēki alkst brīvības un svaigu asiņu. Ir taču jāpietiek veselajam saprātam, kas kā prožektors izgaismo ceļu un katram pašam ļauj saprast, kur spert kāju, lai neiekristu aizā.
Viens no visprominentākajiem Krievijas kinokritiķiem Antons Doļins (44) par kino un presi kā kolektīvu un ķermenisku pieredzi, Putina viena piemēra paņēmieniem un Krievijas dilemmu pandēmijas sakarā.
Ļoti iespējams, ka, izejot cauri šai krīzei, mainīsies tik daudz kas, ka mēs to pat nevaram tagad iedomāties, saka kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis un vienlaikus uzsver: šis var kļūt arī par īsto brīdi patiesai sevis atklāšanai un atbildēm uz dzīves lielajiem jautājumiem.
Koronavīruss lielā daļā pasaules jau ir izraisījis veselības aprūpes krīzi. Kopš Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, daudzas valstis noteikušas dažādus drastiskus ierobežojumus, lai nepieļautu strauju slimības izplatību. Savukārt tas novedis pie globālas krīzes arī ekonomikā. Ko šajā brīdī savā labā var darīt jebkurš strādājošais, kā sevi pasargāt, un ko šajos apstākļos var garantēt valsts, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts un Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.
Vēl joprojām redzu pretrunu teorētisko ideju un prakses apvienošanā, atzīst lietuviešu režisors Karolis Kaupinis. Viņš 2012. gadā Viļņas Universitātes komparatīvās jeb salīdzinošās politikas zinātņu maģistra grādu ieguvis, veidojot teorētisku filmu par brīvības jēdzienu Baltijas valstīs atmodas periodā. Vēlāk Viļņā dzimušais režisors uzņēmis godalgotās īsfilmas Trokšņotājs/The Noisemaker (2014) un Pieskatīšana/Watchkeeping (2017). Abi darbi izrādīti arī festivālos Latvijā.
Pagājušā gada beigās Latvijas ziņu portālu virsrakstos pēkšņi nokļuva samērā mazpazīstama peldētāja Zane Embrekte – nedzirdīgo pasaules čempionāta uzvarētāja –, kas saņēma pārliecinoši lielāko valsts prēmiju starp visām mūsu sportistēm, tieši tikpat lielu kā vīriem pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs. Sporta Avīze devās iepazīties ar peldētāju, kura Latvijas čempionātā spēj konkurēt arī ar labākajiem dzirdīgajiem sportistiem.