Nosvinējis 80 gadu jubileju, rakstnieks Viks gaida koncertu Kalniņš & Kalniņš un iesaka pagaidīt 200 gadu, līdz noskaidrosies, kurš literatūrā ir palicis.
Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.
Premjera partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā pārvēlētais Arvils Ašeradens par partijas popularitātes augšanu, tiesiskuma karoga maiņu, bizantisko domāšanu un ugunsgrēkiem Amazonē un universitātē.
Valdības noraidītais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks (66) tā vienkārši padoties negrasās un gatavs ne tikai tiesāties par atgriešanos līdzšinējā krēslā, bet arī piedalīties jaunās vēlēšanās, ja tādas notiks. Viņa kritiķiem gan arī sakāmā netrūkst.
Vārds nes daudz, bet tikpat daudz stāsta kustība un ķermenis, saka dejotāja, horeogrāfe Alise Putniņa (28). Gatavojoties savai pirmajai monoizrādei, viņa atklājusi nepārtrauktas kustības spēku un mēģina caur to parādīt sievietes nebeidzamību.
Izpratne par to, kas notiek, patiesībā nāca daudz vēlāk un kā atvilnis nāk joprojām, atminoties atmodas laiku, saka komponists Andris Dzenītis (41). Viņš savu veltījumu Baltijas ceļa trīsdesmitgadei ietērpis skaņās.
Es jūtos daudz jaunāks nekā pirms 46 gadiem, kad emigrēju no Padomju Savienības. Esmu vislaimīgākais cilvēks – apgalvo pasaulslavenais Rīgā dzimušais čellists Miša Maiskis (71). Līdztekus galvu reibinošajai čellista karjerai viņš ir sešu bērnu tēvs, un divi no viņiem ir profesionāli mūziķi. Festivālā Rīga Jūrmala 16. augustā viņš jau otro reizi Latvijā koncertēja kopā ar meitu pianisti Liliju Maisku (32) un 18. augustā uzstāsies arī ar Krievijas Nacionālo orķestri un diriģentu Mihailu Pļetņovu.
Holivudas kinoindustrijā panākumus guvusī komponiste Lolita Ritmane par to, kāpēc Dzintara Dreiberga filma Dvēseļu putenis būs jāskatās ar kabatlakatiņu, amerikāņu iespaidiem Latvijā un to, kāpēc viņa neamizējas.
Komponists Mārtiņš Brauns par Likteņdārza koncertam uzrakstīto dziesmu ar mūžībā aizgājušā režisora Uģa Brikmaņa pēdējās īsziņas vārdiem, suņu spēju pazīt dzīvu skaņu un par dziesmām, kuras nepārdos ne par kādu naudu.
Pedagogi un autoritātes var aizšķilt, bet bez savas gribas nedegsi, ir pārliecināta režisore Signe Birkova, kura stāsta arī par to, kāpēc ir vajadzīgas filmas par citplanētiešiem un kāpēc kino vienmēr vissvarīgākais ir pārdzīvojums, nevis akadēmiski prātojumi.
Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze par savas valsts ceļu uz ES un NATO, 2008. gada 7. augusta Krievijas pilna mēroga militārās agresijas sekām un šīsvasaras protestiem.