Vai budžetu var likt Saeimai pārskatīt?

Ne viens vien politiķis, tajā skaitā nozares ministre, uzskata, ka valsts budžetu, kas pieņemts steidzamības kārtā, Saeimai atpakaļ atdot nevar. Kā īsti ir?

Satversme piešķir Valsts prezidentam tiesības prasīt jebkura likuma otrreizēju caurlūkošanu, un Satversme arī paredz izņēmumus, kad prezidentam šādu tiesību nav. Vienīgais izņēmums Satversmē attiecas uz steidzamības kārtībā pieņemtiem likumiem, ja par steidzamību ir nobalsojuši vismaz 2/3 no balsojušajiem deputātiem. Nepietiek tikai ar to, ka likums tiek atzīts par steidzamu, bet nepieciešams, lai par šo steidzamību nobalso 2/3 no balsojušajiem deputātiem. Tādā gadījumā Valsts prezidents nevar atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents nevar prasīt likuma apturēšanu uz diviem mēnešiem ar nolūku nodot tautas nobalsošanai, un prezidentam tas ir jāizsludina ātrāk nekā parasti – ne vēlāk kā trešajā dienā pēc saņemšanas. Ja par steidzamību nobalso vienkāršs vairākums, šīs tiesiskās sekas neiestājas.

Par budžeta steidzamību nenobalsoja 2/3 deputātu, tātad...

Tātad šis likums ir pieņemts, žargonā sakot, ar mazo steidzamību, kas ļauj saīsināt parlamenta procedūras, bet tas atstāj iespēju izsludināt likumus parastajos termiņos. Šo desmit dienu laikā prezidents vērtē pieņemto likumu, un ir viņam iespēja prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Valsts prezidents intervijā Latvijas Televīzijai lika noprast, ka pašu budžeta likumu viņš Saeimai atpakaļ, visticamāk, neatdos. Vai tā ir pareiza interpretācija?

Prezidents ir saņēmis vairākus otrreizējās caurlūkošanas lūgumus par vairākiem likumiem. Šajās desmit dienās, kas ir atvēlētas prezidentam, attiecīgie likumi tiek rūpīgi vērtēti.

Kādi argumenti un apstākļi tiks ņemti vērā, pieņemot lēmumu – nodot vai nenodot otrreizējai caurlūkošanai budžetu un pavadošos likumprojektus, par kuriem ir savākts nepieciešamais deputātu parakstu skaits?

Atbilstoši Satversmei tā ir Valsts prezidenta izšķiršanās prasīt kāda likuma otrreizēju caurlūkošanu vai neprasīt un to izsludināt. Satversme prasa, ka gadījumā, ja Valsts prezidents lūdz likuma otrreizēju caurlūkošanu, prezidents pievieno motivētu rakstu, kurā norāda, par ko tiek iebilsts un kādā veidā būtu uzlabojams pieņemtais likums.

Viens no strīdīgākajiem likumiem ir par mediķu atalgojuma palielinājumu – noteikto 20% vietā budžetā ierakstīti 10%. Arī prezidents sacījis, ka ir jābeidz šī "kā var nesolīt" prakse. Kāds ir iespējamais risinājums?

Šobrīd ir neatbilstība jeb pretruna starp spēkā esošu likumu, kas paredz konkrētu pieaugumu, un budžetā paredzēto pieaugumu. Tiesību piemērotājam droši vien ir nepieciešamās tiesību teorijas atziņas par to, kā atrisināt šo pretrunu, bet likumdevējam ir pienākums pieņemt labus likumus, kuros nepastāv pretrunas un kas sekmē uzticēšanos tiesiskajai sistēmai un valstij kopumā. Likumdevējam, īstenojot šo pienākumu labas likumdošanas principa ietvaros, ir pienākums jau likumdošanas gaitā saskaņot likumus tā, lai starp tiem neveidotos pretrunas.