Vēsture Dienā: Neizšķirts ar Spāniju
Kad Latvija draudēja kļūt par pasaules futbola zvaigžņu biedu.
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Reketieru laiks
"Šajā notikumā varbūt ne viens vien mazo veikaliņu īpašnieks atpazīs arī savas finansiālās "klaušas"," stāstu par provinces reketieru rokrakstu 1995. gada 15. septembra Dienā sāka Gaida Liepiņa. Rekets jeb "jumts" pirms 25 gadiem Latvijā zēla un plauka. Alternatīva būtu bijusi lielāku tiesību piešķiršana Zemessardzei, tā ar reketieriem ātri tiktu galā, bet diemžēl Zemessardzē netrūka tādu, kas vispirms šauj un tikai tad skatās, pa ko šāvuši. Tad nu palika pie tā, ka valsts pamazām izspiedīs izspiedējus no to ieņemtās nišas.
Vēsture Dienā: Rubika dzejas dienas
Alfrēds Rubiks, kuram 24. septembrī paliek 85 gadi un kurš var kalpot par paraugu ikvienam ar sociālisma idejām apsēstajam, bija 1992. gada 12. septembra Dienas intervijas varonis. 1991. gada 23. augustā Rubiks, kura iespējamo rīcību gadījumā, ja augusta pučs būtu uzvarējis, nav grūti iztēloties, kompartijas centrālkomitejas ēkā tika arestēts, un Dienas intervijas laikā viņš jau vairāk nekā gadu bija nosēdējis cietumā.
Vēsture Dienā: Augošā noziedzība un nāves sodi 1992. gadā
"Latvijā šogad izpildīti jau divi nāves sodi," vēstīja 1992. gada 20. augusta Dienas pirmās lapas raksts, ievietots tieši zem raksta Noziedzība valstī pieaug, kurā tika teikts, ka 1992. gada pirmajā pusgadā Latvijā izdarīti vairāk nekā 28 000 noziegumu – par 48% vairāk nekā gadu iepriekš, tai skaitā 132 slepkavības, no kurām atklātas 72, un 384 bruņoti uzbrukumi. (Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers skaidroja, ka liela problēma esot kadru trūkums. Jau tā retās policistu rindas vēl vairāk paretināšot valsts valodas eksāmens, jo valstī tikai 42% šajā sistēmā strādājošo esot latvieši, un vēl traģiskāka situācija esot Rīgā, kur latviešu ir tikai 7% no sistēmā strādājošajiem.)
Vēsture Dienā: Zāberu mīl un atceras
''Tenorsvētku koncerta sākums sestdien, 19. augustā, Madonas brīvdabas estrādē kavējās nevis lietus, bet lielā klausītāju pieplūduma dēļ,'' 2000. gada 21. augusta Dienas pirmajā lapā rakstīja Inese Lūsiņa, atspoguļojot vienu no izcilā latviešu operdziedātāja Jāņa Zābera (dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris 1973. gada 25. martā Rīgā) piemiņas pasākumiem. Togad Jānim Zāberam, ko dažkārt mēdz saukt arī par labāko latviešu dziedātāju, būtu 65 gadi.
Vēsture Dienā: Eksplozijas šoks universālveikalā Centrs
2000. gada augustā Rīgas centru satricināja terora akts lielveikalā.
Vēsture Dienā: Slepenākais cietums
Kāpēc komunistu režīms šāva cilvēkus? Nu tāpēc, lai visādi atpakaļrāpuļi nestājas ceļā uz gaišo komunistisko nākotni, jo, kamēr viņi tur stāv, gaišo nākotni nav iespējams sasniegt. Cēla mērķa vārdā tātad šāva. Turklāt ne tikai nomaļās vietās, kā Baltezerā, bet arī pašā Rīgas centrā.
Vēsture Dienā: Par pareizāko latvieti
Turpinot debates par latvietībai būtiskām tēmām, 1995. gada 12. augustā SestDiena meklēja atbildes uz jautājumu: vai nacionālās identitātes meklējumi ir tautas mazvērtības kompleksa izpausme? Atbildētāji bija filozofe Skaidrīte Lasmane, muzikoloģe, tolaik LR vēstniecības Maskavā kultūras atašejs Ingrīda Zemzare, dzejniece Māra Zālīte, mākslas kritiķe Helēna Demakova un LR vēstnieks Austrijā un Šveicē Egils Levits.
Vēsture Dienā: Karam nesagatavoja
Padomju okupācijas pēcstaļiniskajā periodā latvietis dzimtenē varēja vilkt dzīvību tīri mierīgi, atskaitot vienu – dienestu armijā. Tas gan attiecās tikai uz vīriešiem, toties perspektīvas bija stipri dažādas, sākot ar vienkārši zaudētiem gadiem un beidzot ar sabeigtu fizisko vai psihisko veselību vai, it sevišķi kopš 1979. gada padomju invāzijas Afganistānā, pat ar atgriešanos cinka zārkā. Tad nu izvairīšanās no armijas kļuva par īpašu mākslas žanru (ja neticat, varat pajautāt, piemēram, Alvim Hermanim). Gluži loģiski atmodas laikā viena no protesta tēmām bija protests pret dienestu okupētājvalsts armijā.
Vēsture Dienā: Kad sportot drīkstēja
Tā kā šovasar olimpiskie prieki izpaliek, atliek vien atskatīties uz pagātnes slavas mirkļiem. (Varbūt labi vien ir, ka spēles atliktas, jo latviešiem nekādu dižu cerību tajās šoreiz nebija, bet pandēmijas laikā, iespējams, ka ar koronavīrusu tiksim galā labāk nekā konkurenti un pēc tam viņiem sporta laukumos parādīsim.) Atskatīsimies uz spēlēm pirms 28 gadiem, kurās baltieši izcīnīja savu pirmo medaļu pēc neatkarības atjaunošanas, – Barselonas olimpiādi 1992. gadā.
Vēsture Dienā: Mīlēt un mīlēties
Trīs vīru saruna kādā 1995. gada jūlija SestDienas numurā – no sievietēm līdz politikai.
Vēsture Dienā: Sirdsapziņa un filma
Pirms 25 gadiem, 1995. gada maijā, tika parādīta un tovasar lielas skatītāju diskusijas izraisīja Zigurda Vidiņa dokumentālā filma Kurzemes zvans. Filmā runā Kurzemes notikumu līdzdalībnieki Otrā pasaules kara beigās, izmantoti arī kinooperatora Andra Slapiņa (1949–1991) filmētie materiāli viņa nepabeigtajai filmai par Kurzemi Baltijas sāga. 1995. gada 8. jūlija SestDienā par filmu rakstīja un Zigurdu Vidiņu iztaujāja Vita Pētersone. Vidiņš viņai atklāja, ka uzskatījis par savu pienākumu pabeigt Andra filmu. Saruna skāra arī "čekas maisu" tēmu.