Liels karstums ir bijis arī citas vasaras un turēts aizdomās par dažu traģēdiju izraisīšanu vai veicināšanu. Viena no skaļākajām katastrofām notika pirms 20 gadiem, 2001. gada 29. jūlijā ap pulksten 13.30 Berģos. "Svelmainajā svētdienas pēcpusdienā pie Rīgas robežas uz Vidzemes šosejas avarēja un sadega helikopters, tikai laimīgas nejaušības dēļ nesaduroties ar kādu automašīnu uz pārpilnās maģistrāles," rakstīja 30. jūlija Diena. Negadījumā gāja bojā tā pasažieris, bet pilots guva smagus apdegumus un trīs dienas vēlāk Valsts apdegumu centrā nomira.
Nevar prognozēt, kas būs noticis līdz šā raksta publicēšanas brīdim, bet tā tapšanas laikā, 9. jūlijā, vismaz Rīgā solītie zibeņi un pērkoni kā nenāk, tā nenāk, pat parasts lietiņš skopojas, kur nu vēl virpuļviesulis, kas sagrieztu debesi ar zemi un, kas zina, vēl Pārdaugavas uzvareklim pieķertos un aiznestu pa gaisu līdz Daugavai kā Lāčplēsis Melno… Tik ilgstošs karstums vasarā virs plus 30 grādiem pat ilgdzīvotājiem atmiņā nav saglabājies, taču negaisi gan nav likuši sevi gaidīt.
Par to, vai cilvēkmīlestība šajā gadsimtā būtu vairojusies, vēl zinātnieki strīdas, jo vecā labā cilvēku šķirošana nekur nav pazudusi, tikai tagad labās strādnieku šķiras un slikto kapitālistu vietā nākušas citas grupas. Pareizāk sakot, sliktie kapitālisti nav izzuduši, tikai apkarojamo loks sašaurinājies līdz baltajiem heteroseksuālajiem vīriešu dzimtes kapitālistiem, toties izzudušā proletariāta vietā gan nācies meklēt citus pazemotos un apvainotos. Meklējumi izrādījušies sekmīgi, un drīz vairs alfabēta burtu nepietiks visu apzīmēšanai, ja vien revolūcija neuzvarēs ātrāk un uzvarētāji nesāks karot savā starpā.